Tumsas brālība. Fragmenti no Tota Atlanta Smaragda plāksnēm.

Pirms gada Internetā nejauši atradu interesantu sacerējumu, kam pievērsties radās laiks tikai nesen. Tota Atlanta Smaragda plāksnes tulkotas krieviski, šķiet, no angļu valodas. Skepsi rada šī teksta neskaidrā izcelsme. Tā publicētājs ir kāds doktors M. Doreāls no Baltā Tempļa Brālības, par kuru nav izdevies atrast izsmeļošāku informāciju. Teksta priekšvārdā viņš raksta, ka Smaragda plākšņu autors ir Atlantīdas priesterķēniņš Tots, kurš nodibinājis koloniju senajā Ēģiptē – Khemā pēc tam, kad viņa dzimtene nogrimusi. Viņš uzbūvējis Lielo piramīdu un Sfinksu, kur apslēpis atlantu zināšanas, kā arī dažādus atlantu tehnikas sasniegumus. Pēc Tota Atlanta labprātīgas aiziešanas uz mirušo pasauli – Amenti zālēm, ēģiptieši viņu dievišķoja kā viedības dievu Totu.

Smaragda plāksnes priesteri glabājuši Lielajā piramīdā, bet ap 1300. g. pirms Kristus, kad Ēģiptē izcēlās nemieri, daži priesteri pārveduši tās uz bijušo atlantu koloniju Centrālamerikā, pie maiju civilizācijas gudrajiem.
1925. gadā M. Doreāls no Lielās Baltās Ložas, piramīdas priesteru pēctečiem, saņēmis rīkojumu sameklēt Smaragda plāksnes un pārvest tās uz Lielo piramīdu. Tās atrastas pamestā maiju templī Jukatanā, bet pirms atgriešanas piramīdā daļu Plākšņu teksta Doreāls nokopējis un pārtulkojis.

Kā raksta M. Doreāls, Smaragda plāksnes ir divpadsmit smaragdzaļas plāksnes, kas izgatavotas no superizturīgas „substances, kas iegūta alķīmiskās transmutācijas ceļā.” Tajā iegrieztas alantu rakstu zīmes, kas „atbild attiecīgā tonī noskaņotām domām, atbrīvojot atbilstošu mentālo vibrāciju lasītāja prāta.” Acīmredzot šādā veidā tās arī pārtulkotas. Neviļus rodas paralēles ar citām brīnumainām plāksnēm – mormoņu reliģijas dibinātāja Džozefa Smita 1825. gadā Viskonsīnas štatā ASV it kā atrastiem Amerikā dzīvojošās Izraēļa cilts pravieša Mormona rakstiem ar ēģiptiešu hieroglifiem senebreju valodā uz zelta plāksnēm. Arī pārtulkojis Dž. Smits tās tika līdzīgi – savā prātā, pateicoties maģisko kristālu Urīma un Tumīma iedarbībai.

Katrā gadījumā Tota Atlanta atklāsmes prasa pamatīgāku izpēti, jo satura ziņā tās nav literārs sacerējums, bet ir (vismaz) hermētisko tekstu kompilācija. Hermētiskie teksti (Corpus Hermeticorum) ir tapuši mūsu ēras pirmajos gadsimtos grieķu – romiešu kultūras ietekmē esošajā Ziemeļāfrikā, un par to autoru pēc tradīcijas uzskata Hermesu jeb Hermeju Trismegistu (Trīskārtdižo) – ēģiptiešu dievības Tota iemiesojumu, alķīmijas pamatlicēju. Hermētiskie teksti satur arī maģiskas formulas, tomēr to lielākā vērtība ir mūžsenās atziņas par Dievu – Pasaules Radītāju un Uzturētāju kā Dzīvību un Gaismu, un cilvēku, kas būtības ziņā ir līdzīgs Dievam. Radītājam cilvēks var pielīdzināties, ja apzinās Gaismu sevī, attīrās no maldiem un ļaunuma un īsteno Dievišķo Gaismu pasaulē, radīdams un uzturēdams dzīvību, novērsdams neziņas tumsu un iznīcību. Šīs atziņas atrodas Zaratuštras un Kristus mācības centrā, un izvērstākā veidā ir izklāstītas arī Tota Atlanta Smaragda plāksnēs.
Bez tam Smaragda plāksnēs ir sastopama informācija, kādas nav hermētiskajos tekstos – ziņas par Gaismas un cilvēces lielākajiem ienaidniekiem, Tumsas Brālību – melnās maģijas pasaulē izsauktām, rāpuļveidīgām ļaunām būtnēm. Apstiprinājumu tām var atrast Avēstā un citos zoroastriešu tekstos par dēmonu darbību un čūskveidīgo tirānu, kas senatnē pakļāvis brīvos āriešus, kā arī indoeiropiešu leģendās par cīņu ar Pūķi. Šīs leģendas neataino vis pasaules radīšanu pagāniskajos priekšstatos, bet saglabājušas tālu notikumu atblāzmu par to, kā cilvēki ar dievu palīdzību pieveikuši ļauno Pūķi - čūskveidīgu neradījumu, kas mājojis pazemē, spļāvis uguni, rijis cilvēkus un lopus, nolaupījis cilvēkiem ūdeni un gaismu.

Teorijas par ne-cilvēku slepeno līdzdalību pasaules likteņu veidošanā parādās arī mūsdienu konspiroloģijā. Deivida Aika teorija par slepenās pasaules valdības – finansu un politiskās elites saistību ar citās dimensijās mītošo reptoīdu rasi savulaik ir likusi vīpsnāt arī šo rindu autoram. Tomēr... Pūķveidīgais tirāns Adžidahāka Avēstā, Mozus veidotais elks Izraēļa tautai – vara čūska, ugunsspļāvējs Jahve, „spalvainā čūska” Ketcalkoatls acteku leģendās, asiņainie upuri minētajiem neradījumiem, bet mūsdienās – zvīņaino „pelēko citplanētiešu” veiktā asins un orgānu nolaupīšana cilvēkiem un dzīvniekiem. Pārāk daudz liecību, lai uzskatītu rāpuļveidīgos ne-cilvēkus tikai par slimas iztēles augļiem.

Arī mūsdienu pasaules slepenās valdības darbības loģika ir grūti izskaidrojama no cilvēka viedokļa. Manta un vara viņiem ir pārpārēm, tomēr šīs pasaules elitei tie ir tikai līdzekļi, lai panāktu totālu cilvēka jūtu, prāta un rīcības kontroli, kā arī iespējas tos mainīt. Kas tiek gatavots – varbūt lēnām izkaujams ganāmpulks ne-cilvēkiem vai bezgribas ķermeņi viņu tumšajām būtībām? Smaragda plāksnēs lasāms: „Tikai caur cilvēku tās spēja dzīvot pasaulē.”

Gaismas Bērni, lasiet, domājiet un esiet uzmanīgi! Kas meklē, tas atrod!

Tumsas brālība: melnie magi; no citām dimensijām cilvēku izsauktās būtnes, kas, naidīgas cilvēkam un Dzīvībai, nemanāmi paverdzina cilvēkus.

Sen, sen, pirmo cilvēku laikos, sākās cīņa starp tumsu un gaismu.
Cilvēki, tāpat kā tagad, bija pildīti kā ar gaismu, tā tumsu; un kamēr vienos valdīja tumsa, citiem gaisma pildīja dvēseli.

Šis karš ir ļoti sens, bezgalīga cīņa starp gaismu un tumsu. Un nikni tā notiek caur gadsimtiem, ar dīvainu spēku, kas apslēpti ļaudīm, palīdzību.

Zinošie, kas pildīti ar tumsu, vienmēr cīnās pret gaismu; bet ir arī citi, ar spozmi pildītie, kas iekaro nakts tumsu.

Lai kur tu nebūtu - visos laikmetos, visās dimensijās, tev jāzina par cīņu ar nakti.
Daudzus gadsimtus atpakaļ Rītausmas Dēli, nokāpjot dziļumos, atrada nakts pildītu pasauli.
Un tanī tālajā laikā sākās kauja, mūžīgā tumsas un gaismas cīņa.
Daudz ko tanī laikā pildīja tumsa, ka gaisma tikai vāji spīdēja naktī.
Un bija tumsas valdnieki, kas alka visu pildīt ar savu tumsu, kas centās citus iegrūst savā naktī.
Kaismīgi pretojās gaismas valdnieki, kaismīgi cīnījās viņi ar nakts tumsu.
Vienmēr cenšoties stiprināt valgus, važas, kas saista cilvēkus pie nakts tumsas, tumšie valdītāji vienmēr izmantojuši tumšo maģiju, kas cilvēkā ielaida tumsas spēkus; maģiju, kas ietina cilvēku dvēseles ar tumsu.
Tie kopā apvienoti brālībā, Tumsas Brāļi.
Un gadu simteņiem ilgi viņi ir cilvēka bērnu sāncenši. Viņi vienmēr staigā apslēpti un slepeni, cilvēku bērnu tikpat atrasti, kā neatrasti.
Vienmēr viņi mājo un darbojas tumsā, nakts melnumā no gaismas slēpjoties.
Klusi un slepeni viņi izmanto savu varu, paverdzinot un sasaistot cilvēku dvēseles.
Neredzami viņi ierodas un neredzami aiziet.
Cilvēks savā nezināšanā izsauc viņus no dzīlēm.
Ir tumšs Tumsas Brāļu ceļš, bet ne kā nakts melnums. Klejojot pa Zemi, tie caurstaigā cilvēku sapņus.
Un tie ir ieguvuši spēku no tumsas izsaukt citus viņu dimensijas iemītniekus pa netīriem un cilvēkam neredzamiem ceļiem.
Cilvēka saprāta plašumos ir iekļuvuši Tumšie Brāļi.
Un saprātu slēdz viņu nakts apsegs.
Dzīves laikā dvēsele mājo verdzībā, saistīta nakts apsega saitēm.
Viņi ir vareni aizliegtajās zinībās, kas aizliegtas tāpēc, ka tās ir viens ar nakti.
Ieklausies jel, ak cilvēk, un saskati manu brīdinājumu: esi brīvs no nakts važām.
Lai tava dvēsele nekrīt pie Tumšajiem Brāļiem!
Lai tava seja ir pievērsta Gaismai!

Es stāstu par Seno Atlantīdu, par Ēnu Valstības dienām, es stāstu par Ēnas Bērnu atnākšanu.
No lielām dzīlēm tos izsauca zemes cilvēku gudrība, izsauca ar mērķi gūt lielu spēku.
Sirmā senatnē, pirms Atlantīdas, bija cilvēki, kas devās tumsā, izmantojot tumšo maģiju, izsaucot būtības no lielām dzīlēm zem mums.
Un tās ienāca šajā dimensijā.
Tās bija bez formas, atnācējas no citas vibrācijas, eksistējot neredzamas cilvēka bērniem.
Tikai asinis varēja noformēt to būtību.
Tikai caur cilvēku tās spēja dzīvot šai pasaulē.
Pēc gadsimtiem Valdītāji tās padzina uz vietām, no kurienes nākušas.
Bet bija arī tās, kas palika, slēpjoties cilvēkiem nezināmās telpās un dimensijās.
Tās dzīvoja Atlantīdā ēnu veidolā, bet reizēm parādījās cilvēku vidū.
Jā, kad tika upurētas asinis, tās nāca, lai mājotu cilvēku vidū.
Cilvēku veidolā tās uzradās starp mums, bet tikai no skata tās līdzinās cilvēkiem.
Kad tika izklīdināta apmātība, tās atklājās kā čūskgalvji, bet cilvēkiem parādījās cilvēka veidolā.
Tās iekļuva [atlantu] Padomēs, pieņemot formas, kas līdzinās cilvēkam.
Ar savu mākslu nogalinot valstu valdniekus, pieņemot viņu veidolus un valdot pār cilvēkiem.
Tikai maģija spēja tās atklāt.
Un tikai skaņa spēja to sejas darīt redzamas.
No Ēnu valstības tās centās iznīcināt cilvēku un valdīt viņa vietā.
Bet zini, ka [Gaismas] Valdītāji bija vareni maģijā, viņi spēja pacelt Pārklāju no čūskas sejas, viņi spēja to aizsūtīt atpakaļ uz tās mājvietu.
Viņi arī vērsās pie cilvēka un apmācīja to noslēpumam, Vārdam, ko var izteikt vien cilvēks.
Un drīz viņi pacēla pārklāju no čūskas, padzenot to no cilvēku mītnes vietas.
Bet tomēr esi uzmanīgs, čūska vēl aizvien dzīvo vietā, kas palaikam atklājas pasaulei.
Neredzami tie mājo starp mums vietās, kur tikuši veikti [tumšie] rituāli.
Un atkal, kad paies laiki, tie pieņems cilvēka veidolu.
Tos var izsaukt Valdītājs, kas zina baltā un melnā būtību, bet tikai baltais Valdītājs spēs kontrolēt un saistīt tos, kamēr viņi vēl ir miesā.
Tad nu nemeklē ēnu valstību, jo ļaunums noteikti uzradīsies.
Jo tikai skaidrības meistars pakļaus baiļu ēnu.
Zini, ak mans brāli, ka bailes ir milzu traucēklis.
Valdi pār visu gaismā, un ēna ātri pazudīs.
Klausies jel un pieņem manu viedumu, Gaismas balss ir tīra.
Nemeklē jel ēnu ieleju, un Gaisma tev atklāsies.


Cilvēks ir Gaisma. Gaisma ir Viss Viens. Gaismas apzināšanās dara brīvu no tumsas važām.

Zini, ak vīrs, ka Gaisma ir tavs mantojums.
Zini, ka tumsa ir tikai pārklājs.
Tavā sirdī ir ieslēgta mūžīgā skaidrība, kas gaida brīves brīdi, nakts pārklāja saraušanu.

Dari, kā vēlies. Lai notiek tā.
Tu esi sava likteņa saimnieks, tu esi brīvs pieņemt vai noraidīt pēc savas gribas.
Ņem līdzi spēku, ņem līdzi gudrību.
Spīdi kā gaisma cilvēku bērnu vidū.

Veidots no pirmatnējā ētera, tu esi pildīts ar spožumu, kas plūst no avota, tu esi ierobežots ar ēteru, kas ir sabiezināts ap tevi, un tomēr šis spožums liesmo, līdz beigās kļūs brīvs.

Brīvs tu vari būt, cilvēk, dzīvojot gaismā un tumsā.
Tik nenovērs savu seju no Gaismas.
Tava dvēsele mīt Gaismas valstībā.
Tu esi Gaismas bērns.
Vērs savas domas uz iekšu, ne āru.
Jel atrodi Gaismu – Dvēseli. Zini, ka tu esi Valdītājs.
Viss pārējais nāk no nomalēm.
Sakopo savas domas uz Gaismu.
Zini, ka esi vienots ar Visumu, Liesmu un Gaismas Bērnu.
Nu es brīdinu tevi: neļauj domai novirzīties,
Un zini, ka Gaisma plūst caur ķermeni.

Nebaidieties ceļa, kas ved uz zināšanām, bet vairieties no tumšās takas.
Gaisma ir tava, ak cilvēk, tik pastiep uz to roku. Nomet saites un būsi brīvs.
Zini, ka Dvēsele dzīvo ieslodzījumā, saistīta ar bailēm, kas tur tevi verdzībā.
Atver acis un skati dižo Gaismu – Sauli.
Nebaidies, jo viss pieder tev.
Bailes ir Tumšais Valdītājs tam, kurš nekad nav skatījies sejā tumšajām bailēm.
Zini, ka bailes radījuši tie, ko saistījušas viņu bailes.
Nometiet savas važas, ak bērni, un ieejiet brīnišķās dienas Gaismā.
Nekad nepievērsiet savas domas tumsai, un, patiesi, būsiet Vienoti ar Gaismu.
Cilvēks ir tikai tas, kam viņš tic, tumsas brālis vai Gaismas bērns.
Tad nu ienāciet Gaismā, mani bērni

Zini, cilvēk, ka visa telpa ir pakļauta kārtībai.
Vien caur kārtību tu esi vienots ar Veselo.
Kārtība un līdzsvars ir Visuma likumi.
Seko, un kļūsi Viens ar Veselo.
Tam, kurš iet pa vieduma ceļu, jābūt atvērtam Dzīvības ziediņam, izstiepjot savu apziņu no tumsas, plūstot caur telpu un laiku Veselajā.

Lūdzies, lai sasniegtu viedumu.
Lūdzies par Gaismas nonākšanu pie Veselā.
„Varenais Gaismas Gars, kas mirdzi cauri Visumam, harmonijā tuvini manu liesmu sev.
Pacel manu liesmu no tumsas, ak, pievelkošais uguns, kas Vienots ar Veselo.
Pacel manu dvēseli, varenais un stiprais.
Gaismas Bērns, nenovērsies no manis. Pievelc mani savam spēkam, lai es izkūstu tavā krāsnī, Viens ar visu esošo un viss esošais Vienā, dzīvajo uguns un Vienotais ar prātu.”

Tota lidojošais kuģis – līdzeklis cilvēkiem cīņā pret Iekarotājiem no dzīlēm

Dziļi zem akmeņiem es apslēpu savu kuģi, gaidot stundu, kad cilvēks varēs kļūt brīvs.
Virs kuģa es ierīkoju zīmi lauvas veidolā, kas ir arī cilvēkam līdzīgs.
Tur, zem veidola, vēl dus mans kuģis, lai paceltos, kad radīsies nepieciešamība.
Zini, cilvēk, ka tālā nākotnē no dzīlēm ieradīsies iekarotāji.
Tad mostieties, tie, kas ir viedi.
Paceliet kuģi, un viegli gūsiet uzvaru.
Dziļi zem veidola dus mans noslēpums.
Meklē un atradīsi piramīdā, ko esmu uzbūvējis.

Agra Dzeņa ievads un tulkojums no krievu valodas.

Nav komentāru:

Populāras ziņas