Sazvērestības teorijas par pirmo cilvēku kosmosā

To, ka leģendārais Jurijs Gagarins, kurš debesīs pacēlās 1961.gada 12. aprīlī, neesot bijis pirmais cilvēks kosmosā, Padomju Savienībā pa kaktiem un ģimenes ballītēs pie glāzītes stiprāka dzēriena mēļoja daudzviet.

Jo allaž kādam viesim bija paziņa, kura paziņa savukārt esot piedalījies Baikonuras kosmiskajos eksperimentos un tāpēc zinājis klāstīt, ka, izplatījumā dodoties, uzsprāgusi ne viena vien raķete, ka dažkārt zemē nolaidušies vien sakropļoti un apdeguši kosmonautu līķi, ka aiz lielā slepenības plīvura notikušas ne tādas vien šausmas.

Pie šādām baumām ir vainojama tikai un vienīgi melīgā padomju sistēma, kas, imitēdama atklātību un demokrātiju, spēlēja tādas slepenības spēlītes, ka jebkurš masonu ložas metrs aiz skaudības zaudētu apetīti. Baumām bija nenoliedzami labvēlīga augsne pat starptautiskā līmenī, jo PSRS valdība sākotnēji par saviem panākumiem kosmosā informēja post factum – vienīgi tad, kad kosmosa kuģis bija savu misiju sekmīgi veicis. Kopš 60. gadu vidus pasaulē cirkulē visdažādākās versijas par dažādām esošām un neesošām kosmiskajām katastrofām PSRS, par to sarakstīts ne mazums rakstu un grāmatu. Saprotams, avārijas kosmonautikas rītausmā bija, un PSRS to, izņemot atsevišķus gadījumus, noliedza. Tā sauktā Nedeļina katastrofa, kad starta laukumā eksplodēja eksperimentālā raķete, pārvēršot pelnu čupiņā apmēram 100 cilvēku, ieskaitot PSRS kosmisko spēku maršalu Nedeļinu (precīzs upuru skaits nav zināms vēl mūsdienās), ir tipisks šādas slēpšanas piemērs. Toreiz valsts visaugstākajā līmenī tika apgalvots – maršals nosities aviokatastrofā un ticis kremēts, tomēr joprojām nav skaidrs, kādas saslaukas tika apglabātas pie Kremļa sienas, jo no maršala pāri bija palicis tik vien kā zābaka papēža fragments un pusizkusis uzplecis.

Šis un citi negadījumi, par kuriem, saprotams, izplatījās visdažādākās valodas, bija labvēlīga augsne jauniem izdomājumiem un dažādiem fantastiskiem briesmu stāstiem. Populārākā no tām ir sazvērestības teorija par to, ka pirms Jurija Gagarina kosmosā pabijuši vismaz vienpadsmit astronauti, tomēr viņi visi tā vai cita iemesla dēļ gājuši bojā un šo varoņu vārdi tikuši noklusēti. Sagrupējot šīs sazvērestības teorijas pēc hronoloģijas un citām līdzībām, iegūstam apmēram šādu ainu – cik tai ticēt vai neticēt, tas lai paliek katra paša ziņā – stingri ņemot, šie nav avoti, kas pelnītu uzticību.

***

Avārijas Kapustinjaras poligonā Aleksejs Ļedovskojs (citviet – Ļedovskihs)

Versija: Gājis bojā 1957. gada 1. novembrī, paceļoties izplatījumā ballistiskajā raķetē no Kapustinjaras poligona.
Avots: Itāliešu preses aģentūra Continental.

Fakti

1. Par šādu personu PSRS Aizsardzības ministrijas arhīvā datu nav.

2. 1957. gada 25. maijā no Kapustinjaras tika palaista raķete ar divām kucītēm – Rudo un Džoinu. Kabīnes dehermetizācijas rezultātā sunītes gāja bojā. (Oficiālā versija par četrkājainajām kosmonautēm Belku un Strelku ir vistīrākā padomju propaganda. Pirms tam kosmosā tika nosūtīti desmitiem suņuku, lielākā daļa gāja bojā, bet dažiem zvēriņiem paveicās – kāds krancītis pat trīsreiz pabija kosmosā, bet īsi pirms ceturtā starta izrāvās un aizbēga stepē. Sergejs Koroļovs šo problēmu veikli atrisināja, noķerot viņa vietā citu šuneli.)

Sergejs Šiborins

Versija: Gājis bojā pilotējamā ballistiskajā raķetē Kapustinjaras poligonā 1958. gada 1. februārī.
Avots: Itāliešu preses aģentūra Continental.

Fakti

1. Par šādu personu PSRS Aizsardzības ministrijas arhīvā datu nav.

2. 1958. gada 21. februārī no Kapustinjaras palaistā raķetē dehermetizācijas rezultātā bojā gāja vēl divi sunīši – Palma un Pūciņa.

Andrejs Mitkovs

Versija: Gājis bojā pilotējamā ballistiskajā raķetē Kapustinjaras poligonā 1959. gada 1. februārī. Kosmiskajai kapsulai nolaižoties, nav nostrādājusi tās izpletņu sistēma.
Avots: Itāliešu preses aģentūra Continental.

Fakti

1. Par šādu personu PSRS Aizsardzības ministrijas arhīvā datu nav.

Marija Gromova

Versija: Gājusi bojā Kapustinjarā 1959. gada 1. jūnijā, izmēģinot orbitālo lidmašīnu ar raķešu dzinēju.
Avots: Itāliešu preses aģentūra Continental.

Fakti

1. Par šādu personu PSRS Aizsardzības ministrijas arhīvā datu nav.

2. Laikā no 1957. gada līdz 1959. gadam Kapustinjarā notika nesekmīgi starpkontinentālās ballistiskās raķetes Burja izmēģinājumi, kuru mēģināja pielāgot dažādām vajadzībām.

Kopējs šo versiju raksturojums

Kapustinjaras poligonā minētajā laika posmā patiesi notika ballistisko un citu militārās nozīmes raķešu starti, jo Baikonuras poligons vēl nebija pabeigts. Daudzi no šiem eksperimentiem bija neveiksmīgi un pat traģiski. Dīvains ir stāsts par Mariju Gromovu, jo sievietes netika uzskatītas par piemērotām šādiem lidojumiem, turklāt būtu patiesi savādi pēc triju kosmonautu nāves gadījumiem sūtīt izplatījumā kādu daiļā dzimuma pārstāvi. Varbūt viņa gāja bojā eksperimentos ar lidmašīnām, pie kurām piestiprināja raķetes, kas, sasniedzot zināmu augstumu, tika atdalītas no lidaparāta un vadītas uz peldošiem mērķiem jūrā. Versijā par Andreja Mitkova bojāeju ne pārāk ticams ir apgalvojums par to, ka sabojājušies kapsulas izpletņi. Šāda sistēma bija tikai ASV. PSRS pirmie kosmonauti katapultējās no kapsulas un nolaidās ar individuālu izpletņu palīdzību, bet tas, kas bija palicis pāri no kapsulas, vienkārši ietriecās zemē. Padomju inženieri šo problēmu nespēja atrisināt līdz 60. gadu otrajai pusei.

Tad nu jāuzdod svarīgākais jautājums. Vai Kapustinjaras poligonā, kura eksperimentu tehnoloģiskais līmenis tolaik nevarēja nodrošināt pat četrkājaino kosmonautu – suņu – atgriešanos uz zemes, notika eksperimenti ar cilvēkiem?

Atbilde – maz ticams. Jau tolaik, piecdesmitajos gados, eksperti apgalvoja – Kapustinjaras poligons ir neizdevīgs pilotējamo kosmisko aparātu palaišanai, jo pastāvēja liels risks, ka tā kapsula nolaidīsies ārpus PSRS teritorijas, kas aukstā kara apstākļos būtu absolūta izgāšanās. Vairāki autori, raksturojot šīs hipotētiskās katastrofas, lieto jēdzienu "suborbitāls lidojums". Tas faktiski nozīmē labākajā gadījumā aviācijas pilotu epizodisku mēģinājumu uz mirkli izrauties no Zemes gravitācijas žņaugiem, nevis stabilu izeju ārpuszemes orbītā. Visticamāk, versijas par hipotētisku kosmonautu nāvi radušās, sajaucoties baumām par reāliem ballistisko raķešu palaišanas eksperimentiem no lidmašīnām un negadījumiem, kas notika to laikā, prasot ne viena vien apkalpojošās komandas locekļa vai lidmašīnas pilota dzīvību. Ja tomēr ir runa par kādu slepenu un neattīstīto tehnoloģiju dēļ visnotaļ pašnāvniecisku "suborbitālu lidojumu" programmu kā pirmo, bet neveiksmīgo soli pretim kosmosa dzīlēm, tad pat atslepenošanas gadījumā, visticamāk, šos hipotētiskos negadījumus pasniegs nevis kā kosmisku neveiksmi, bet gan kā neveiksmīgus avioizmēģinājumus, kuri tādā formā, visticamāk, nekad nav notikuši.

Teorētiski varētu pieņemt – 50. gadu nogalē pastāvējis kāds slepens PSRS vadības rīkojums, ja kosmonauts iet bojā, par lidojumu neziņot un lietu noklusēt, tomēr 50. gadu nogale un 60. gadu sākums vairs nebija Staļina laiki. Maz ticams, ka šādu lietu varētu noslēpt tā, ka par to neviens neko nezina vēl šodien. Trieciens PSRS prestižam, ja šāda afēra atklātos, būtu pārāk liels, tomēr arī kārdinājums šādu negadījumu noslēpt ir visnotaļ sovjetisks un PSRS komunistiskās partijas vadības stilam raksturīgs. Ne velti nesenākā pagātnē Gorbačova komunisti centās noslēpt no visas pasaules pat tādu nenoslēpjamu lietu kā Černobiļas katastrofa. Secinājums – ja arī bijis kāds neveiksmīgs kosmisks lidojums pirms Gagarina, mēs to nekad neuzzināsim, tomēr daudz ticamāk, ka tādu lidojumu nav bijis.

Teorijas ticamība – 2%

***

Gandrīz kosmonauts

Pjotrs Dolgovs

Versija: Gājis bojā kosmosa kuģa eksplozijā apkārtzemes orbītā 1960. gada (pēc citām ziņām – arī 1961. gada vai 1962. gada) 11. oktobrī.
Avots: Associated Press

Fakti

1. 1960. gada 10. un 14. oktobrī PSRS izkūpināja gaisā miljoniem rubļu, nesekmīgi mēģinot palaist divas Marsa zondes.

2. Pjotrs Dolgovs strādāja par izpletņlēcēju izmēģinātāju. Gāja bojā, lecot ar izpletni. Viņa vārda pirmās kosmonautu vienības sarakstos nav.

Versijas raksturojums

Pjotrs Dolgovs, visticamāk, gāja bojā, izmēģinot kosmiskās tehnoloģijas 1960. vai 1961. gadā. Šis vīrs nekad nebija kosmosā, bet viņa nāvē vainojami visnotaļ kosmiski apstākļi. Izpletņlēcējs izmēģinātājs Dolgovs strādāja kopā ar konstruktoru Sergeju Koroļovu, izmēģinot kosmonautu nolaišanās sistēmu. Padomju konstruktoriem nekādi neizdevās nosēdināt kosmisko kapsulu tā, lai nesakropļotu tās iemītniekus. Lai kosmonauts paliktu dzīvs, kapsulai nolaižoties, noteiktā augstumā ar īpaša mehānisma palīdzību tika izšautas kapsulas lūkas skrūves – tā atvērās, un pilots tika katapultēts kopā ar krēslu, kuram bija savs izpletnis. Vēl pēc kāda laika atdalījās krēsls, un tālāk kosmonauts nolaidās, kā parasti, lecot ar izpletni. Pjotrs Dolgovs gāja bojā šādas iekārtas izmēģinājuma laikā. Kapsula ar izmēģinātāju tika nogādāta vairāk nekā desmit kilometru augstumā, sākās brīvais kritiens, lai pēc četriem kilometriem tās ātrums būtu tāds pats kā īstajai kosmosa kapsulai. Kaut kas nenostrādāja katapultēšanās sistēmā – izpletņi kopā ar pašu Dolgovu tika pamatīgi sagraizīti, un izmēģinātājs nositās. Šis gadījums bez mazākās atsauces uz to, ka Pjotrs Dolgovs varētu būt kosmonauts, izklāstīts Leonīda Vladimirova grāmatā Sovetskij kosmičeskij blef, bet ir iespaids, ka tās autors dažās detaļās nav precīzs.

Formāli Pjotra Dolgova nāve ir nelaimes gadījums, tomēr tas bija nelaimes gadījums kosmiska eksperimenta laikā, kas nenoliedzami, faktiem apaugot ar baumām, varēja radīt kādu viltuskosmonauta teoriju. Iespējams, ka līdzīgi traģiski notikumi ir arī citu baumu pamatā.

Ticamība – 90%

***

Citi izmēģinātāji

Genādijs Zavodskijs

Versija: Gājis bojā izplatījumā 1960. gada 15. maijā, jo kosmosa kuģis zaudējis orientāciju.
Avots: Itāliešu preses aģentūra Continental.

Fakti

1. 1960. gada 15. maijā izplatījumā pazuda bezpilota Zemes mākslīgais pavadonis.

2. Genādijs Zavodskijs kopš 20. gs. 50. gadiem strādāja par Krievijas Aviācijas un kosmosa medicīnas institūta tehniķi izmēģinātāju. Miris 2002. gadā.

Ivans Kačurs

Versija: Gājis bojā starta brīdī, eksplodējot kosmiskajam aparātam 1960. gada septembrī – oktobrī.
Avots: Reuters

Fakti

1. 1960. gada 16. septembrī kosmosā devās divi sunīši – kārtējā Palma un Mazulis.

2. Ivans Kačurs kopš 20. gs. 50. gadiem strādāja par Krievijas Aviācijas un kosmosa medicīnas institūta tehniķi izmēģinātāju. Vēlāk pārcēlies uz dzīvi Ukrainā.

Aleksandrs Belakonovs

Versija: Gājis bojā 1960., 1961. vai 1962. gada oktobrī, nosmokot izplatījumā.
Avots: Vairākas Rietumu ziņu aģentūras.

Fakti

1. Aleksandrs Belakonovs kopš 20. gs. 50. gadiem strādāja par Krievijas Aviācijas un kosmosa medicīnas institūta tehniķi izmēģinātāju. Miris 1991. gadā.

Aleksandrs Gračovs

Versija: Pazudis kosmosa dzīlēs 1960. gada 28. novembrī.
Avots: Corriere della Sera.

Fakti

1. Šajā laikā vairākus mēnešus nav notikuši nekādi raķešu starti.

2. Aleksandrs Gračovs kopš 20. gs. 50. gadiem strādāja par Krievijas Aviācijas un kosmosa medicīnas institūta tehniķi izmēģinātāju. 60. gados aizbraucis no Maskavas.

Genādijs Mihailovs

Versija: Gājis bojā kosmiskajā orbītā 1960. gada 4. februārī.
Avots: Associated Press

Fakti

1. 1960. gada 4. februārī notika nesekmīgs Veneras mākslīgā pavadoņa starts. Tehnisku defektu dēļ pavadonis palika Zemes orbītā.

2. Genādijs Mihailovs kopš 20. gs. 50. gadiem strādāja par Krievijas Aviācijas un kosmosa medicīnas institūta tehniķi izmēģinātāju. 60. gados aizbraucis no Maskavas.

Kopējs šo versiju raksturojums

Visas te minētās personas bijušas saistītas ar Krievijas Aviācijas un kosmosa medicīnas institūtu, turklāt lielākā daļa, spriežot pēc publicētajiem materiāliem, ir pārdzīvojušas savu nāves stundiņu izplatījumā. Tomēr nav izslēgts, ka līdzīgi kā Pjotra Dolgova gadījumā notikuši vēl kādi traģiski negadījumi kosmisko tehnoloģiju izmēģinājumu procesā, kā rezultātā gājuši bojā citi izmēģinātāji. Nepareizu uzvārdu piedēvēšana patiesajiem upuriem aukstā kara apstākļos varētu būt daļa no dezinformācijas politikas. Ne velti vairāki no pieminētajiem izmēģinātājiem 60. gados devušies projām no Maskavas – lai pārceltos no galvenās PSRS citadeles uz nomali Ukrainā, ir jānotiek kam īpašam.

Ticamība – 20%

***

Britu komunistu meistarstiķis

Vladimirs Iļjušins

Versija: 1961. gada 11. aprīlī pēc kosmosa kuģa avārijas smagi ievainotais Iļjušins nolaidies Ķīnā un kritis maoistu gūstā.
Avots: Daily Worker.

Fakti

PSRS varonis lidotājs izmēģinātājs Vladimirs Iļjušins (1922), pēc internetā atrodamajām ziņām, ir dzīvs vēl šobaltdien.

Versijas raksturojums

1961. gada 12. aprīlī (!) toreizējais žurnālists un orgānu darbinieks Leonīds Vladimirovs kādā Maskavas kioskā nopirka Daily Worker (britu komunistu laikraksts, ko vēlāk pārdēvēja par Morning Star) un izlasīja rakstu par to, ka PSRS palaidusi apkārtzemes orbītā pasaulē pirmo kosmonautu Vladimiru Iļjušinu, bet tas neveiksmīgi piezemējies Ķīnā, nolaižoties smagi apdedzis, un Mao to negribot atdot PSRS. Licies, šajā situācijā no milzu skandāla neizbēgt, bet apmēram pēc pusstundas pasauli aplidojusi vēsts par Juriju Gagarinu un draudošais tracis nemanot noplacis. Šajā gadījumā interesantākais ir tas, ka ziņa par padomju kosmonautu parādījusies nevis kādā imperiālistiskā laikrakstā vai ziņu aģentūrā, bet gan britu komunistu avīzē, kuru paklusām sponsorēja Kremlis. Ziņas autors bija Daily Worker Maskavas korespondents, kas turklāt pats pazina reālo Iļjušinu, kurš, starp citu, tai laikā ar lauztu kāju esot gulējis slimnīcā. Kā šāda ziņa radusies un kāds bijis tās pamats, tā arī nav noskaidrots.

Ticamība – 0%

***

Totāli kosmisks sviests*

Sergejs Anohins

Versija: Pazīstams PSRS laiku lidotājs izmēģinātājs, kurš piedalījies kosmisko tehnoloģiju izstrādē un kā lielu noslēpumu neilgi pirms savas nāves esot atklājis, ka pabijis kosmosā 40. gadu nogalē ar ballistisko raķeti.

Versijas raksturojums

Droši vien tas noticis dažus gadsimtus pēc tam, kad Minhauzens uz lodes aplidoja ap Mēnesi. 40. gadu nogalē PSRS mocījās ar salauztām, Vācijā kā trofejām iegūtajām fon Brauna kunga izgudrotajām raķetēm V2 (Fau 2), kuras lāgā negribēja lidot, bet, sākušas to darīt, nereti lidoja tur, kur pašām labpatika.

Ticamība – 0%

Porfīrijs Jebenovs

Versija: Porfīrijs Jebenovs esot tas noslēpumainais padomju kosmonauts un ASV prestiža glābējs, kurš it kā palīdzējis salabot uz Mēness salūzušo raķeti Eagle amerikāņiem Ārmstrongam un Oldrinam. Diemžēl Porfīrijam nepaveicies, pēc remonta viņš gājis bojā.

Versijas raksturojums

PSRS cilvēku ar šādu uzvārdu kosmosā nebūtu laidusi pat tad, ja viņš būtu PSKP CK ģenerālsekretārs. Rietumu sazvērestības teoriju ekspertiem par to, protams, viens pīpis. Baumas par šo kosmonautu ir anekdotiska tautas reakcija uz amerikāņu panākumiem Mēness apguvē. Pēc vēl vienas versijas, Porfīrija Jebenova vietā uz Mēness esot pabijis kāds tautas dziednieks Porfīrijs Ivanovs, kurš praktizējis ārstēšanu ar norūdīšanos. Galu galā, kāda starpība – Jebenovs vai Ivanovs?

Ticamība – 0%

Kosmonauts Nr. 12

Versija: Slepenais kosmonauts, VDK aģents, kurš gājis bojā, varonīgi vadot krievu Lunohod 1 pa izdangāto Mēness virsmu.

Versijas raksturojums

Tipiska PSRS laiku anekdote par kosmosa un valsts drošības komitejas tēmu. Līdzīgs stāsts apvijis arī vienīgo veiksmīgo padomju daudzkārt izmantojamā kosmosa kuģa Buran lidojumu.

Ticamība – 0%

Kosmonaute Oļečka

Kāda vieglas uzvedības dāmīte tikusi saņemta ciet uz kāda Maskavas bulvāra par netiklu dzīvesveidu un nosūtīta uz kosmisko staciju Mir negausīgu seksuālu eksperimentu veikšanai, kur gājusi bojā varoņa nāvē, pildot dienesta pienākumus.

Versijas raksturojums

Bez komentāriem.

Ticamība – 0%

***

Noslēdzot šo pārskatu, jāpiebilst, ka atrodama informācija par vēl vismaz desmit nezināmiem kosmonautiem, kas it kā esot gājuši bojā kādu slepenu lidojumu laikā. Starp tiem tiek minēta arī kāda kosmonautu ģimenīte, kas it kā esot nonākusi ārpuszemes orbītā, lai noskaidrotu, vai bezsvara apstākļos var sākties grūtniecība. Intriģējošs, bet ne mazums muļķīgs ir arī pastāsts par to, kā kosmosā eksperimentālos nolūkos sūtīti rūdīti kriminālnoziedznieki. Šie stāsti uzskatāmi par vistīrāko folkloru. Secinājums – apšaubīt Jurija Gagarina lomu kosmosa apguvē, protams, var, ja tiks atvērti visslepenākie arhīvu arhīvi, kas ir maz ticams.