Veselības ministrijas sazvērestības teorijas jeb kā nozagt miljonu

Veselības ministrijas amatpersonas spēj būt labākas par spiegu filmu personāžiem. Tik ilgstošs klusums ir labāko sazvērestības teoriju cienīgs.

Vairākkārt ir bijuši lūgumi Veselības ministrijas amatpersonām publiski izpaust valsts plānus attiecībā uz pretendentu atlasi valsts apmaksāto laboratorisko pakalpojumu sniegšanai un laika periodu, kurā ir paredzēta līgumu slēgšana starp pakalpojumu sniedzējiem un valsti, jo šogad beidzas bijušās Veselības Obligātās Apdrošināšanas Valsts Aģentūras (VOAVA), tagad Valsts Norēķinu Centrs (VNC) noslēgtie 3 gadu līgumi ar medicīnas iestādēm un uzņēmumiem par valsts apmaksāto medicīnas pakalpojumu sniegšanu.

Veselības ministrs nav atradis laiku vai arī nav bijusi vēlēšanās publiski paust savu viedokli par valstij svarīgiem jautājumiem. Ko sava amata pildīšanas laikā ir paveicis veselības ministrs miljonārs Didzis Gavars?

To, ka ir sakārtojis savam uzņēmumam vēl vienu bezrūpīgu gadu, kura laikā ir nodrošinājis savu medicīnas laboratoriju ar garantētu miljoniem latu vērtu valsts iepirkumu.

2010. gada 18.augustā «Latvijas Vēstnesī» ir publicēti Ministru kabineta noteikumi Nr.727, kas ir grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1046 «Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība».

Punktā «273. ir rakstīts: «Centrs (Veselības Norēķinu Centrs) 2010.gadā veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju atlases procedūru, ievērojot šo noteikumu 121.2.4. un 121.2.5.apakšpunktu, neveic un piedāvā pakalpojumu sniedzējiem pagarināt noslēgto līgumu par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu uz vienu gadu.»

Tas nozīmē, ka pēc Veselības ministrijas (VM) rīkojuma Veselības Norēķinu Centrs neslēgs sadarbības līgumus ar citiem pakalpojumu sniedzējiem, kas savu darbību ir uzsākuši pēdējo trīs gadu laikā, un VM un tai pietuvinātas personas nav ieinteresētas jebkāda veida konkurences radīšanā veselības aprūpes nozarē.

Ir radusies sajūta, ka Veselības ministrija ir privātuzņēmums un amatpersonas ir šī uzņēmuma īpašnieki, kuri rīkojās saskaņā ar statūtiem, vislabāko personīgo nodomu vadīti un izmanto valsts budžetu savām biznesa vajadzībām.

Salīdzinājumam pēc Veselības Norēķinu Centra ziņām, šogad SIA «E.Gulbja laboratorija», kuras lielākais īpašnieks ir veselības ministrs miljonārs D.Gavars, no VNC par valsts pakalpojumu sniegšanu saņems 1,9 miljonus latu Rīgas nodaļai un 193 490 latus Kurzemes nodaļai. Līdz ar to kopējais līguma apjoms ir 2,07 miljoni latu.

Vai tā nav valsts nozagšana?

Vai tas ir noticis bez politisko partiju atbalsta un vai tā ir vēl viena "melnā kase"?

Vai tas liecina par Veselības ministrijas augstāko amatpersonu profesionālismu un vēlēšanos «sakārtot» veselības aprūpes nozari Latvijā pirms vēlēšanām?

Tā ir valdošo politisko partiju atbildība tam, ka Veselības ministrijas vadība nespēja efektīvi veikt veselības aprūpes reformas.

Tas ir tikai vēl viens pierādījums tam, ka uzņēmēji, kuri vēlas būt politikā domā par to, kā vairot savu bagātību uz valsts rēķina un izmantot valsts administratīvo resursu, lai sakārtotu personīgos biznesa projektus.

Kā ir bijis iespējams tas, ka līdz šim brīdim Veselības ministrija, kuru vada laboratorijas speciālists nav noteikusi vienotas kvalitātes prasības medicīnas laboratoriju izmeklējumiem Latvijā?

Ir pienācis laiks valsts amatpersonām izbeigt domāt tikai par savu personisko labumu un sākt godprātīgi pildīt savus pienākumus valsts un iedzīvotāju interešu labā, kā arī uzņemties atbildību par pieņemtajiem lēmumiem un to sekām.

Politiskajām partijām ir laiks līdz vēlēšanām, lai apliecinātu to, ka valsts un iedzīvotāju intereses ir augstākas par personīgajām.
Lūdzam Ministru kabinetu pārskatīt MK noteikumu Nr.727 punktu «273., kas ir grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1046 «Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība», un izsludināt jaunu valsts atlases procedūru pretendentu atlasei veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai, kā arī godīgi sadalīt valsts kvotas visiem medicīnas pakalpojumu sniedzējiem, kas atbilst valsts noteiktajiem kritērijiem par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un apmaksu.