Iluminātu Jaunā Pasaules Kārtība

Jaunā Pasaules Kārtība Iluminātu galamērķis ir vispasaules valsts, kuras iekārta tiek saukta par Jauno Pasaules Kārtību (turpmāk – JPK). Tās būtība iezīmējas gan senajos iluminātu plānos, gan pašreizējā situācijā pasaulē. Ar nākotnes plānošanu un apdzīvotības jautājumiem kopš 20. gadsimta piecdesmitajiem gadiem nodarbojās Trīssimtu komisijas locekļu „Romas klubs”. Viņi izstrādāja pasaciņu par drīzo pasaules pārapdzīvotību un enerģētisko krīzi. Tā novēršama, mākslīgi izraisot karus, badu un epidēmijas pārapdzīvotajos reģionos, veicinot abortus un miršanu „dabīgā atbiruma” – narkomānijas, alkoholisma, nekvalitatīvas pārtikas rezultātā. Jāpiebilst, ka cīņa pret narkotiku tirdzniecību un prostitūciju tiek veikta fomāli, jo šie rūpali ir nozīmīgs finansu elites ienākumu veids. Galvenais Jaunās Pasaules Kārtības veidotāju bagātības avots ir nafta, tādēļ viņi visiem spēkiem nepieļauj citu lētu un efektīvu enerģijas avotu izmantošanu. Tā cīņā pret „nāvējoši bīstamo” kodolenerģētiku tiek izmantota zaļo kustība, propogandēta niekošanās ar saules, vēja un citu „perspektīvu” enerģiju iegūšanu. Pašlaik tiek īstenota „zelta miljarda” koncepcija, saskaņā ar kuru visas dzīves ērtības tiks nodrošinātas miljardam pasaules iedzīvotāju, lielākoties Rietumeiropā un Ziemeļamerikā. Nākotnes ekonomiskā sistēma līdzināsies 19. gs. britu koloniālismam – „zelta miljardu” veidos vispasaules valdības ierēdņi, kalpotāji un tirgus darbinieki, kas paši neražos, bet patērēs pasaules melnstrādnieku – Āzijas, Āfrikas un Dienvidamerikas iedzīvotāju saražoto. Spriežot pēc pašreizējās situācijas, Latvijai paredzēta atrašanās „zelta miljarda” piepilsētā – šeit būs priviliģēto miljardieru atpūtas zona un nekustamie īpašumi, bet Latvijas iedzīvotāji pēc izvēles varēs apkalpot un izklaidēt rietumeiropiešus vai nu savā zemē, vai pie baltajiem cilvēkiem. Jāatzīst, ka Latvija izrādījusies ideāls JPK poligons – varasvīri rekordīsā laikā ir likvidējuši gan ekonomisko neatkarību, gan politisko pašnoteikšanos, ar apskaužamu iztapību uztverot jebkuru no ārpuses nākušu direktīvu vai ierosinājumus. Topošā jaunās pasaules sabiedrība ir augstākā mērā vienota ekonomiskā un masu kultūras ziņā, bet neticami sašķelta visos līmeņos un sastāvdaļās. Zem masu mediju sludinātā tolerances lozunga ir radīta grandioza arēna sociālajiem, reliģiskajiem, nacionālajiem, vecuma grupu, bērnu un vecāku, dzimumu, pat seksuālo orientāciju konfliktiem. Ekonomiskā nestabilitāte un demoralizēšanās vairo padibeņu un noziedznieku skaitu, kas neapzinoties veiksmīgi vairo spriedzi sabiedrībā. Cīņa ar terorismu un asinis par naftu visticamāk ir sākums megakonfliktam starp civilizācijām. Kad draudi un ciešanas sasniegs savu kulmināciju, neoficiālie pasaules valdnieki kā visu nelaimju novērsēju piedāvās pilnīgi noformējušos Jauno Kārtību. Tā nozīmē vienotu pasaules naudu, armiju, likumdošanu un visu cilvēka dzīves jomu totālu kontroli. 19. gadsimtā JPK patriarhi kontroli bija iecerējuši veikt ar savstarpējas izspiegošanas palīdzību (veiksmīgi īstenota nacistiskajā Vācijā un staļiniskajā PSRS), tomēr modernie pasaules lielkungi izstrādājuši humānāku metodi – informācijas kontroli, pielietojot modernās tehnoloģijas. Pašlaik tiek veikta katra modernās sabiedrības locekļa detalizētas informācijas dosjē (tā ietver katru cilvēka darbību, par kuru ziņas tiek saglabātas datoros) veidošana un centralizēšana. Kontroles kulminācija, kas jau tiek izmēģināta uz mūsu četrkājainajiem draugiem, būs zem ādas iešūta idfentifikācijas mikroshēma – personas dokuments, kredītkarte un atrašanās vietas noteicējs vienlaikus. JPK pārkāpēji tiks sodīti, uz laiku bloķējot vai pavisam anulējot šo mikroshēmu, bez kuras nebūs iespējams izdzīvot jaunajā sistēmā. Tomēr JPK pārkāpēju būs maz, jo reti kurš riskēs zaudēt jaunās sabiedrības augstākās vērtības – materiālās dzīves ērtības un baudas, turklāt masu saziņas līdzekļi cilvēku tieksmes un prātus bez pūlēm virzīs Pasaules Valdniekiem vajadzīgajā virzienā. Kāds tad ir JPK veidotā vidusmēra cilvēka psiholoģiskais portrets mūsdienās? Neraugoties uz sadzīves ērtībām, viņš dzīvo pastāvīgās bailēs un spriedzē. Baiļu atmosfēru rada masu saziņas līdzekļu dramatizētās ziņas par pasaulē valdošajiem konfliktiem, ekonomisko nestabilitāti, noziedzību, vardarbību, tomēr lielākas bailes JPK pilsonim ir zaudēt materiālo vajadzību apmierinātāju – ienākumus, līdz ar to pūļa acīs kļūstot par muļķi un neveiksminieku. Ienākumus JPK pilsonis cenšas saglabāt un vairot līdz pilnīgam spēku izsīkumam. Viņš līdz galam neuzticas nevienam līdzcilvēkam – potenciālajam konkurentam, tādēļ jūtas vientuļš. Tajā pašā laikā viņš jūtas vīlies un vainīgs, jo nespēj sasniegt masu saziņas līdzekļu radīto nereālo dzīves standartu, būt ideāls vīrietis vai sieviete. Kopš bērnības viņš ir pazemots – ģimenē, skolā, armijā, darbavietā, iemācās locīties stiprākā priekšā un mīdīt kājām vājāko, vai arī gūt baudu no pazemošanas. Garīgās vērtības viņš visbiežāk noliedz, jo ir apjucis raibajā viedokļu, reliģiju un filozofiju jūklī, tomēr izjūt tukšumu dvēselē. Tas rada dusmas un sevis ienīšanu, kas bieži izverd kā maniakāla slepkavošana vai pašiznīcināšanās (tas ietilpst JPK plānos, jo vairo nestabilitāti sabiedrībā). Grandiozo iekšējo sašķeltību JPK pavalstnieks cenšas mazināt ar nelegāli, toties brīvi pieejamām reibinošām vielām (tas vairo finansu elites ienākumus), vai haotiskiem seksuāliem piedzīvojumiem (arī tas ietilpst iluminātu plānos, jo JPK nav paredzēta ģimene). Vispārējas nestabilitātes un apjukuma atmosfērā JPK radītā būtne gaida brīnumlīdzekli no ārienes, kas nodrošinās netraucētu dzīvi un materiālu labklājību. Vai tas cilvēku spēj darīt laimīgu – uz šo jautājumu ir jāatbild pašam sev, līdz ar to veicot izvēli – kļūt par iluminātu vadītu biorobotu vai sevī un sabiedrībā saglabāt un izkopt savu neatkārtojamo individualitāti. Alberts Paiks, modernā sātanisma pamatlicējs, kurš apvienoja vispasaules masonu eliti zem slepenas vadības un izveidoja Lucifera kultu. Miesās varenā pasaules patriarha iemīļotākā izklaide bijusi pieēšanās un piedzeršanās līdz nemaņai, sēžot uz fallveida troņa kailu prostitūtu bara ielenkumā. Godkārīgais profesors Ādams Veishaupts, Bavārijas iluminātu ordeņa līderis, izstrādāja iluminātu organizatoriskos principus un ideoloģiju. Lielā mērā tos noteica jezuītu skolā jaunībā iemantotie pazemojumi un naids pret jebkuru reliģiju. Maijers Amšels Rotšīlds aizsāka starptautiskā prīvātbanku tīkla izveidošanu. Savā testamentā viņš noteica, ka Rotšīldiem piederošo banku finansu operāciju atskaites jāpatur stingrā slepenībā, sevišķi no valstu valdībām. Zbigņevs Bžežinskis, NATO padomes loceklis, ASV prezidenta Dž. Kārtera padomnieks, viens no Trīspušu komisijas dibinātājiem. Iluminātu nākotnes vīziju viņš aprakstījis grāmatā „Tehnokrātiskā ēra”: cilvēcei jākļūst par biorobotu masu, ko ar moderno tehnoloģiju palīdzību pārvaldīs un kontrolēs neliels izredzēto loks. Viņš trāpīgi raksturo vispārējo politisko situāciju mūsdienu Rietumu pasaulē: „Nacionāla valsts kā cilvēku organizētās dzīves fundamentāla pamatvienība ir zaudējusi spēku. Starptautiskās bankas un multinacionālās korporācijas darbojas un plāno termiņos, kas krietni apsteidz nacionālo valstu politiskās koncepcijas.” Deivids Rokfellers, Trīspušu komisijas dibinātājs, pārstāv vienu no ietekmīgākajām bagātnieku elites dinastijām. Rokfelleru ģimenes fonds nodrošina milzu līdzekļus sabiedriskās domas veidošanai iluminātu interesēs. 1946. gadā fonds piešķīra 139 000 dolārus Otrā pasaules kara cēloņu oficiālās versijas izveidošanai. Tajā visa vaina kara izraisīšanā tika novelta uz Ā. Hitleru, bet ASV baņķieru finansiālais atbalsts nacistiem – noklusēts. Iluminātu galvenais simbols – ASV mazais zīmogs, kas kopš 1934. gada pēc 33. pakāpes masona, prezidenta Franklina Delano Rūzvelta rīkojuma tiek drukāts uz dolāra banknotēm. Augšā – uzraksts latīņu valodā „Mūsu lieta uzvarēs”, apakšā – „Jaunā Pasaules Kārtība” (iespējams tulkot arī kā „Jaunā Laikmeta Kārtība”). Piramīda simbolizē stingru hierarhiju šajā kārtībā, kuras augšgalā ir no sabiedrības nodalīta, visuredzoša vara. Zīmogā sastopamais skaitlis 13 (burti devīzē Annuit Coeptis, pakāpes piramīdā) ebreju maģijā – Kabalā simbolizē visu elementu pilnīgu pārveidošanu jeb transformāciju. Bafometa tēls, kas simbolizē pretmetu – gaismas un tumsas, vīrišķā un sievišķā, labā un ļaunā sajaukšanos cilvēka apziņā, vienlaikus arī divkosību un noslēpumainību. 1991. gada 11. septembrī ASV prezidents Džordžs Bušs vecākais paziņoja, ka karš pret Irāku tiek veikts jaunas pasaules kārtības nodibināšanas nolūkos. Uzbrukumu musulmaņu pasaulei turpināja un paplašināja viņa dēls un pēctecis prezidenta amatā. Daudzas kompetentas personas atzīst, ka 2001. gada 11. septembra traģēdiju Ņujorkā un Vašingtonā sarīkojuši nevis musulmaņu teroristi, bet ASV slepenie dienesti, lai sabiedrības acīs attaisnotu ASV militāro invāziju un raisītu naidu pret islama civilizāciju. Kā konflikts attīstīsies turpmāk un kādi spēki virza pašreizējo ASV prezidentu? Iluminātu Jaunā Pasaules Kārtība īstenībā nozīmē nevis progresu, labklājību un iecietību, bet visaptverošus konfliktus un tiem sekojošu totālu sabiedrības kontroli. Iedarbības mehānisms uz cilvēku ir ļoti vienkāršs: manipulēšana ar indivīda tieksmēm un vērtībām. Slepeno organizāciju pētnieks Entonijs Satons secina: „Lai kā arī cilvēki neēstos savā starpā, meklējot vainīgos: vai nu labējos ekstrēmistus, vai žīdu – masonu sazvērestību, monopolu un mafijas centienus vai vēl ko citu, viņi tos neatradīs. Jo tie, kas kaitē cilvēkiem, ir krietni gudrāki par viņiem un atrodas ārpus tiem, bet kaitē ar tā palīdzību, kas ir cilvēkos – pateicoties mūsu sīkajām kaislībām un pseidovērtībām, cīņai ar kurām valdībām nav efektīvu līdzekļu.”