Vai jums patīk sazvērestības teorijas? Un vai jums patīk teorijas par to, ka notikumi mūsu ikdienas dzīvē mēdz būt gan kā brīdinājums, gan arī kā vēstījums, kurš sniedz liecību par to, kāda tad tā mūsu dzīve patiesībā ir. Šajā gadījumā gribēju uzsvērt pie Liepājas nogrimušā kuģa „Beverīna” mums nesto vēsti. Un tā ir tāda – mēs izliekamies, ka esam krietni darba rūķi”, bet patiesībā, nakts aizsegā un visiem melojot zogam. Turklāt, esam pietiekoši aprobežoti, lai neapzinātos, ka sazagtais ir jānostiprina, kas beigās kļūst par visas sistēmas un tajā iesaistīto cilvēku bojāejas. Vai Latvija iet „Beverīnas ceļu”...???
Bet atgriezīsimies pie sazvērestības teorijām. Par tām pastiprināti tieši tagad sāku domāt pēc filmas „Zeitgeist II” jeb „Duh vremeņi 2” noskatīšanās, kuru jūs varat atrast ieejot adresē www.tautasforums.lv un sameklējot rakstu „Zeitgeist II”. Akli uzticēties un baidīties no šīm teorijām ir muļķīgi. Tomēr vēl muļķīgāk ir par to smieties un domāt, ka tas viss ir nelabvēļu izdomājums. Ja pieļaujam, ka vismaz teorētiski tāda sazvērestība, ar domu iegūt pasauli ekonomiskajā verdzībā, pastāv, tad piekritīsiet, ka viņiem šāda nostāja, kad par tās pastāvēšanas iespēju smejas, ir ļoti izdevīga. Cilvēki ir pierādījuši sevi kā nespējīgus uztvert ļoti mazas un ļoti lielas kaut kā izpausmes. Piemēram, ja kādam nozog vienu santīmu, viņš pat psiholoģiski to neuztver kā zādzību, un pat ne kā zaudējumu. Pat vistrūcīgākie to tā nedara. Tāpat, ja mums nozog visiem kopā kā vienotai sabiedrībai daudzus desmitus miljardu, mēs to psiholoģiski nespējam uztvert, pat ja sekas ir sāpīgas. Tieši tāpat ir ar tiem, kuri ietekmē pasaules finanšu kustību, veido krīzes...
Lielos vilcienos filmā paustā informācija nebija nekas jauns, lai gan dažas detaļas varētu vēl apstrīdēt, vismaz daļēji. Turklāt par to, ka starptautiskās finašu institūcijas, kuras kontrolē kaut kādas finanšu korporācijas, mērķtiecīgi ieved valstis ekonomiskajā verdzībā, nav bijis nekādu ilūziju nekad. Interesantākais, ka pilnīgi visas valstis kādam ir parādā, un tā īsti nevar saprast, kas tad ir tas „zelta radītājs”, kurš ir visu aizdevumu īstais īpašnieks. No kā tad visi aizņemas, ja visi aizņemas?
Tomēr šoreiz saistībā ar visām šīm sazvērestības teorijām mēs varētu mēģināt apskatīt šodienas krīzi, tās nejaušību vai tieši otrādāk, apzinātu radīšanu, vistiešākajā saistībā ar ...Krieviju.
Kāpēc ar Krieviju? Tāpēc, ka tieši Krievija, īpaši Putina laikā, ir izrādījusi ļoti spēcīgu pretestību visiem šiem centieniem pārņemt Krieviju un iznīcināt no iekšpuses, kam „demokrātija” būtu bijis pats labākais instruments. Krievija saglabā ne tikai savus īpašumus savās rokās, bet arī valsts pārvaldi. Un tāda tās attīstība būtu pilnīgi nederīga „pasaules pakļaušanas” plānos. Tāpēc ir ļoti iespējams, ka to kāds ļoti vēlās iznīcināt, un esošā krīze ir tiešs mēģinājums sist tieši pa Krieviju. Kā tieši, par to nedaudz vēlāk.
Tātad, ja „pasaules pakļāvējiem” ir neizdevīgas neatkarīgas savā ekonomikā, vērtību izpratnē valstis, kuras vēl arī labi attīstās, tad tādas, viņuprāt, ir jāiznīcija. Starp citu, saistībā ar šo man ienāca prātā kāda interesanta sakritība. Arī Ūlofs Palme tikai nogalināts, kad Zviedrija plauka un zēla, un bija pilnībā pašpietiekama. Likās, ka tolaik tas varēja būt izdevīgi tikai PSRS, jo kādā kapitālisma, kaut sociālā, valstī attīstības līmenis ir „nepieklājīgi augsts”. Taču tagad izskatās, ka tāda Palmes politika varēja daudz vairāk nepatikt arī „pasaules pakļāvējiem”.
Tas nozīmē tikai to, ka cilvēkam/-iem, kuri spēj radīt ekonomiku, kuras modelis veido attīstītu un neatkarīgu ekonomiku, nometot jebkuras atkarības no apkārtējiem važas, ir ļoti nepieņemams ļoti daudziem šajā pasaulē, jo tādu modeli var sākt gribēt ļoti daudzi, kas nozīmē varas zaudēšanu pār šīm valstīm. Tātad, tādu modeli veidojoši cilvēki ir nolemti nāvei... Bet tie, kuri veido tizlas, izlaupāmas, ekonomiskajā verdzībā nokļūstošas ekonomikas, pastāvēs „ilgi un laimīgi”... Tātad, visas Latvijas valdības būs ļoti dzīvotspējīgas...
Bet atpakaļ pie Krievijas. Tā kā caur „demorkātiju” Krieviju sagraut neizdodas, „kāds” varētu būt izdomājis ļoti labu plānu. Piemēram, sagraut Krieviju tās pašas pārvaldītāju alkatības dēļ. Pirmkārt izmantojot tos viņu centienus, kuri tiem jau piemīt. Un Krievija, tāpat kā „neredzamie spēki” arī vēlās pakļaut sev pasauli. Tāpēc „kāds” viņiem iedveš, ka to viņi varēs iegūt pārpērkot pasauli. Bet lai to izdarītu, ir jāsakrājas lieliem līdzekļiem dažu rokās... Un šāda ideja pie „Krievijas valdošajiem” ļoti ātri kļūst populāra. Putins atceļ progresīvo nodokli, un samazina nodokļus vispār.
Tagad sāk veidoties situācija, ka visi Krievijas īpašumi arvien vairāk nonāk „dažu” rokās. Un ar dažiem ir vieglāk manipulēt, nekā ar lielu skaitu cilvēku. Kad tas ir noticis, pasaulē sākas naftas cenu kāpums un vispārējs uzplaukums. ASV, sagadīšanās pēc, sāk veicināt ekonomikas attīstību, veicinot kreditēšanu, kam seko īpašumu cenu celšanās, ko vēl daudz vairāk palielina Krievijas „oligarhu” centieni nopirkt visu, ko vien var dabūt...
Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka naftas cenas padara oligarhus bagātus un bezrūpīgus, un lielākā daļa visas Krievijas naudas nonāk viņu rokās, bet caur tām, par palielinātām cenām, nonāk „rietumu” valstu rokās. Un tad vienā brīdī – bladāc... Viss sabrūk. Krievi zaudē lielāko daļu savas, vairāk gan savai tautai nozagtās, naudas. Un nevienam nerodas nekādas aizdomas par to, ka šāda situācija varētu būt mākslīgi radīta. Un naftas cenas arī uzreiz pēc tam iet strauji mazumā... Un sitiens pa Krieviju ir veiksmīgi izdarīts. Šie krāja un centās pārņemt pasauli, bet te atklājas, ka liela daļa viņu īpašumu ir vienkārši zuduši. Patiesībā, varbūt, ka nozati caur pasaules finanšu tirgu mahinatoriem... Diez, cik tālu no tā visa stāv pazīstamais „ekonomiku grāvējs”, miljardieris „un mecenāts” Soross...
Bet tas nu galīgi nav viss, kas būtu jāzin vidējam latvietim par sazvērestības teorijām, jo mēs, caur mūsu valsts politiku, esam ievesti vienkārši neiespējamā situācijā, kad parādi ir lieli, vajadzība pēc vēl lielākiem kredītiem ir neizbēgama, bet ar ko atdot to visu nav, un ar prieku tiek likvidētas gan cukurfabrika, gan lauksaimniecība, tāpat kā veicināta sistēma, kad visi īpašumi, tātad arī politika, koncentrējas šauras cilvēku grupas rokās... Tāda dāvana starptautiskajiem paverdzinātājiem.
Taču šoreiz vairāk par Latvijas izzagšanu arī ar lata piesaistes politiku, kā arī „slimīgajām cerībām” kādreiz pilnībā pāriet uz eiro. Mēs patiešām dzīvojam traģikomiskā valstī, kuras politika ir precīza kopija „Beverīnas” darbībām... Nothing special...
Redziet, katras valsts naudai ir noteikta loma tās pastāvēšanā un attīstības iespējās. Bet tas viss darbojas tikai tad, ja šī nauda pastāv saskaņā ar brīvā tirgus nosacījumiem. Piekritīsiet, taču, ka cena brīvā tirgū rodas no pieprasījuma/piedāvājuma attiecības. Ja šāda principa nav, tad brīvā tirgus arī nav. Un citas valsts valūta ir tāda pati prece kā viss pārējais. Tas nozīmē, ka pieaugot pieprasījumam pēc kādas citas valsts precēm, vispirms pieaug pieprasījums pēc tās valūtas. Un šāds mehānisms sargā iekšējo tirgu no lētām ārvalstu precēm, radot labus nosacījumus ražošanas attīstībai, kā arī notur veselīgā līmenī importa/eksporta attiecības.
Lata piesaiste nozīmē, ka valsts garantē apmainīt jebkuru latu daudzumu jebkurā apjomā pa notiektu kursu, ar ko visa savas naudas pastāvēšanas jēga ir pilnībā zudusi. Šāda pieeja nozīmē, ka valsts būs spiesta aizņemties, lai segtu nepietiekošo valūtas daudzumu, kas, “cik pārsteidzoši(!!!)”, ir tieši tas, kas vajadzīgs ekonomiskajiem valstu paverdzinātājiem. Un pāreja uz eiro tikai visu šo nejēdzīgo un netaisnīgo, mūža parādos ievedošo sistēmu nostiprinās uz paliekošiem laikiem, vismaz līdz sabruks ES.
Tāpēc es uzsveru, ka ar šodienas lata politiku valsts ekonomikai ir izdarīts noziedzīgs nodarījums, un ieguvēji no tā ir …lielās starptautiskās kompānijas. Mēs, patiesībā, aizņemoties naudu no tādām iestādēm kā PB, SVF utt, aizņemamies naudu no šīm kompānijām, lai pēc tam pirktu viņu preces, jo aizņēmums uzspiež mums atvērt savu tirgu un dorošināt izdevīgu rosīšanos” tiem ekonomikas milžiem. Bet mūsu valsti vadošie savā aprobežotībā, patriotiski sitot pie krūtīm sauc, ka lata stabilitāti jau nu gan viņi noturēšot. Nevis valdība, bet kaut kāda dāvana vājo valstu izlaupītājiem.
Kāds varētu teikt, ka eiro ieviesšanai ar ASV nav nekāda sakara. Tomēr ir. Jo visa pasaule ir sasieta ciešām saitēm, tieši caur “brīvo tirdzniecību”, kuru pati arī ir izkropļojusi, par izdevīgu to padarot lielajiem. Turklāt, divu, pilnīgi atšķirīgu ekonomiku atrasšanās vienas valūtas zonā, ir vienkārši neticama kroplība, kas izsūks vājāko valsti, un beigās sāks atspēlēties ar degradācijas sekām uz stiprāko, kā lēts darbaspēks, kurš nosit algas, kā noziedzība, kā pazaudēts tirgus, jo šī valsts būs pārāk pirktnespējīga, lai ar to rēķinātos. Tātad, vienots eiro nozīmē, ka caur to tiks vājināta visa Eiropa…
Latvijas gadījumā ideālai lata piesaistes politikai ir jābūt kaut kur "zelta vidusceļā" starp piesaisti noteiktam kursam un pilnīgu brīvlaisšanu. Un to var izdarīt, ja par noteikto kursu valsts garantē noteiktu daudzumu latu apmaiņu pret valūtu kaut kādu izejvielu, kuras nav iespējams ražot Latvijā iegādei, un katrai mājsaimniecībai un uzņēmumam būtu savs limits, cik vieņiem tiek nodrošināts. Viss pārējais par brīvā tirgus cenām.
Šāda, daļējā lata piesaiste, kādu piedāvāju, nodrošinātu noteiktu cenu līmeni valstī galvenajām precēm, mazinātu iespēju un vajadzību aizņemties vairāk, nekā pelnām, vismaz varētu to ierobežot daudz labāk, un pilnīgi nekādus zaudējumus neradītu ārējiem tirgiem, tātad, tiem nebūtu iemesla iebilst.
Tas viss tik tāpēc, ka nav savas vērtību izpratnes un no tās atkarīgās ekonomikas politikas. Bet, ja nav neatkarīgas un attīstību veicinošas ekonomikas, tad nav arī neatkarīgas valsts nedz politiski, nedz ekonomiski, nedz garīgi... Un piedāvātie risinājumi krīzes pārvarēšanai ir ļoti skaidra liecība, ka mūsu valstī nav pat niecības izpratnes par ekonomiku. Ar šo valdību mēs esam nolemti...
Bet atgriezīsimies pie sazvērestības teorijām. Par tām pastiprināti tieši tagad sāku domāt pēc filmas „Zeitgeist II” jeb „Duh vremeņi 2” noskatīšanās, kuru jūs varat atrast ieejot adresē www.tautasforums.lv un sameklējot rakstu „Zeitgeist II”. Akli uzticēties un baidīties no šīm teorijām ir muļķīgi. Tomēr vēl muļķīgāk ir par to smieties un domāt, ka tas viss ir nelabvēļu izdomājums. Ja pieļaujam, ka vismaz teorētiski tāda sazvērestība, ar domu iegūt pasauli ekonomiskajā verdzībā, pastāv, tad piekritīsiet, ka viņiem šāda nostāja, kad par tās pastāvēšanas iespēju smejas, ir ļoti izdevīga. Cilvēki ir pierādījuši sevi kā nespējīgus uztvert ļoti mazas un ļoti lielas kaut kā izpausmes. Piemēram, ja kādam nozog vienu santīmu, viņš pat psiholoģiski to neuztver kā zādzību, un pat ne kā zaudējumu. Pat vistrūcīgākie to tā nedara. Tāpat, ja mums nozog visiem kopā kā vienotai sabiedrībai daudzus desmitus miljardu, mēs to psiholoģiski nespējam uztvert, pat ja sekas ir sāpīgas. Tieši tāpat ir ar tiem, kuri ietekmē pasaules finanšu kustību, veido krīzes...
Lielos vilcienos filmā paustā informācija nebija nekas jauns, lai gan dažas detaļas varētu vēl apstrīdēt, vismaz daļēji. Turklāt par to, ka starptautiskās finašu institūcijas, kuras kontrolē kaut kādas finanšu korporācijas, mērķtiecīgi ieved valstis ekonomiskajā verdzībā, nav bijis nekādu ilūziju nekad. Interesantākais, ka pilnīgi visas valstis kādam ir parādā, un tā īsti nevar saprast, kas tad ir tas „zelta radītājs”, kurš ir visu aizdevumu īstais īpašnieks. No kā tad visi aizņemas, ja visi aizņemas?
Tomēr šoreiz saistībā ar visām šīm sazvērestības teorijām mēs varētu mēģināt apskatīt šodienas krīzi, tās nejaušību vai tieši otrādāk, apzinātu radīšanu, vistiešākajā saistībā ar ...Krieviju.
Kāpēc ar Krieviju? Tāpēc, ka tieši Krievija, īpaši Putina laikā, ir izrādījusi ļoti spēcīgu pretestību visiem šiem centieniem pārņemt Krieviju un iznīcināt no iekšpuses, kam „demokrātija” būtu bijis pats labākais instruments. Krievija saglabā ne tikai savus īpašumus savās rokās, bet arī valsts pārvaldi. Un tāda tās attīstība būtu pilnīgi nederīga „pasaules pakļaušanas” plānos. Tāpēc ir ļoti iespējams, ka to kāds ļoti vēlās iznīcināt, un esošā krīze ir tiešs mēģinājums sist tieši pa Krieviju. Kā tieši, par to nedaudz vēlāk.
Tātad, ja „pasaules pakļāvējiem” ir neizdevīgas neatkarīgas savā ekonomikā, vērtību izpratnē valstis, kuras vēl arī labi attīstās, tad tādas, viņuprāt, ir jāiznīcija. Starp citu, saistībā ar šo man ienāca prātā kāda interesanta sakritība. Arī Ūlofs Palme tikai nogalināts, kad Zviedrija plauka un zēla, un bija pilnībā pašpietiekama. Likās, ka tolaik tas varēja būt izdevīgi tikai PSRS, jo kādā kapitālisma, kaut sociālā, valstī attīstības līmenis ir „nepieklājīgi augsts”. Taču tagad izskatās, ka tāda Palmes politika varēja daudz vairāk nepatikt arī „pasaules pakļāvējiem”.
Tas nozīmē tikai to, ka cilvēkam/-iem, kuri spēj radīt ekonomiku, kuras modelis veido attīstītu un neatkarīgu ekonomiku, nometot jebkuras atkarības no apkārtējiem važas, ir ļoti nepieņemams ļoti daudziem šajā pasaulē, jo tādu modeli var sākt gribēt ļoti daudzi, kas nozīmē varas zaudēšanu pār šīm valstīm. Tātad, tādu modeli veidojoši cilvēki ir nolemti nāvei... Bet tie, kuri veido tizlas, izlaupāmas, ekonomiskajā verdzībā nokļūstošas ekonomikas, pastāvēs „ilgi un laimīgi”... Tātad, visas Latvijas valdības būs ļoti dzīvotspējīgas...
Bet atpakaļ pie Krievijas. Tā kā caur „demorkātiju” Krieviju sagraut neizdodas, „kāds” varētu būt izdomājis ļoti labu plānu. Piemēram, sagraut Krieviju tās pašas pārvaldītāju alkatības dēļ. Pirmkārt izmantojot tos viņu centienus, kuri tiem jau piemīt. Un Krievija, tāpat kā „neredzamie spēki” arī vēlās pakļaut sev pasauli. Tāpēc „kāds” viņiem iedveš, ka to viņi varēs iegūt pārpērkot pasauli. Bet lai to izdarītu, ir jāsakrājas lieliem līdzekļiem dažu rokās... Un šāda ideja pie „Krievijas valdošajiem” ļoti ātri kļūst populāra. Putins atceļ progresīvo nodokli, un samazina nodokļus vispār.
Tagad sāk veidoties situācija, ka visi Krievijas īpašumi arvien vairāk nonāk „dažu” rokās. Un ar dažiem ir vieglāk manipulēt, nekā ar lielu skaitu cilvēku. Kad tas ir noticis, pasaulē sākas naftas cenu kāpums un vispārējs uzplaukums. ASV, sagadīšanās pēc, sāk veicināt ekonomikas attīstību, veicinot kreditēšanu, kam seko īpašumu cenu celšanās, ko vēl daudz vairāk palielina Krievijas „oligarhu” centieni nopirkt visu, ko vien var dabūt...
Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka naftas cenas padara oligarhus bagātus un bezrūpīgus, un lielākā daļa visas Krievijas naudas nonāk viņu rokās, bet caur tām, par palielinātām cenām, nonāk „rietumu” valstu rokās. Un tad vienā brīdī – bladāc... Viss sabrūk. Krievi zaudē lielāko daļu savas, vairāk gan savai tautai nozagtās, naudas. Un nevienam nerodas nekādas aizdomas par to, ka šāda situācija varētu būt mākslīgi radīta. Un naftas cenas arī uzreiz pēc tam iet strauji mazumā... Un sitiens pa Krieviju ir veiksmīgi izdarīts. Šie krāja un centās pārņemt pasauli, bet te atklājas, ka liela daļa viņu īpašumu ir vienkārši zuduši. Patiesībā, varbūt, ka nozati caur pasaules finanšu tirgu mahinatoriem... Diez, cik tālu no tā visa stāv pazīstamais „ekonomiku grāvējs”, miljardieris „un mecenāts” Soross...
Bet tas nu galīgi nav viss, kas būtu jāzin vidējam latvietim par sazvērestības teorijām, jo mēs, caur mūsu valsts politiku, esam ievesti vienkārši neiespējamā situācijā, kad parādi ir lieli, vajadzība pēc vēl lielākiem kredītiem ir neizbēgama, bet ar ko atdot to visu nav, un ar prieku tiek likvidētas gan cukurfabrika, gan lauksaimniecība, tāpat kā veicināta sistēma, kad visi īpašumi, tātad arī politika, koncentrējas šauras cilvēku grupas rokās... Tāda dāvana starptautiskajiem paverdzinātājiem.
Taču šoreiz vairāk par Latvijas izzagšanu arī ar lata piesaistes politiku, kā arī „slimīgajām cerībām” kādreiz pilnībā pāriet uz eiro. Mēs patiešām dzīvojam traģikomiskā valstī, kuras politika ir precīza kopija „Beverīnas” darbībām... Nothing special...
Redziet, katras valsts naudai ir noteikta loma tās pastāvēšanā un attīstības iespējās. Bet tas viss darbojas tikai tad, ja šī nauda pastāv saskaņā ar brīvā tirgus nosacījumiem. Piekritīsiet, taču, ka cena brīvā tirgū rodas no pieprasījuma/piedāvājuma attiecības. Ja šāda principa nav, tad brīvā tirgus arī nav. Un citas valsts valūta ir tāda pati prece kā viss pārējais. Tas nozīmē, ka pieaugot pieprasījumam pēc kādas citas valsts precēm, vispirms pieaug pieprasījums pēc tās valūtas. Un šāds mehānisms sargā iekšējo tirgu no lētām ārvalstu precēm, radot labus nosacījumus ražošanas attīstībai, kā arī notur veselīgā līmenī importa/eksporta attiecības.
Lata piesaiste nozīmē, ka valsts garantē apmainīt jebkuru latu daudzumu jebkurā apjomā pa notiektu kursu, ar ko visa savas naudas pastāvēšanas jēga ir pilnībā zudusi. Šāda pieeja nozīmē, ka valsts būs spiesta aizņemties, lai segtu nepietiekošo valūtas daudzumu, kas, “cik pārsteidzoši(!!!)”, ir tieši tas, kas vajadzīgs ekonomiskajiem valstu paverdzinātājiem. Un pāreja uz eiro tikai visu šo nejēdzīgo un netaisnīgo, mūža parādos ievedošo sistēmu nostiprinās uz paliekošiem laikiem, vismaz līdz sabruks ES.
Tāpēc es uzsveru, ka ar šodienas lata politiku valsts ekonomikai ir izdarīts noziedzīgs nodarījums, un ieguvēji no tā ir …lielās starptautiskās kompānijas. Mēs, patiesībā, aizņemoties naudu no tādām iestādēm kā PB, SVF utt, aizņemamies naudu no šīm kompānijām, lai pēc tam pirktu viņu preces, jo aizņēmums uzspiež mums atvērt savu tirgu un dorošināt izdevīgu rosīšanos” tiem ekonomikas milžiem. Bet mūsu valsti vadošie savā aprobežotībā, patriotiski sitot pie krūtīm sauc, ka lata stabilitāti jau nu gan viņi noturēšot. Nevis valdība, bet kaut kāda dāvana vājo valstu izlaupītājiem.
Kāds varētu teikt, ka eiro ieviesšanai ar ASV nav nekāda sakara. Tomēr ir. Jo visa pasaule ir sasieta ciešām saitēm, tieši caur “brīvo tirdzniecību”, kuru pati arī ir izkropļojusi, par izdevīgu to padarot lielajiem. Turklāt, divu, pilnīgi atšķirīgu ekonomiku atrasšanās vienas valūtas zonā, ir vienkārši neticama kroplība, kas izsūks vājāko valsti, un beigās sāks atspēlēties ar degradācijas sekām uz stiprāko, kā lēts darbaspēks, kurš nosit algas, kā noziedzība, kā pazaudēts tirgus, jo šī valsts būs pārāk pirktnespējīga, lai ar to rēķinātos. Tātad, vienots eiro nozīmē, ka caur to tiks vājināta visa Eiropa…
Latvijas gadījumā ideālai lata piesaistes politikai ir jābūt kaut kur "zelta vidusceļā" starp piesaisti noteiktam kursam un pilnīgu brīvlaisšanu. Un to var izdarīt, ja par noteikto kursu valsts garantē noteiktu daudzumu latu apmaiņu pret valūtu kaut kādu izejvielu, kuras nav iespējams ražot Latvijā iegādei, un katrai mājsaimniecībai un uzņēmumam būtu savs limits, cik vieņiem tiek nodrošināts. Viss pārējais par brīvā tirgus cenām.
Šāda, daļējā lata piesaiste, kādu piedāvāju, nodrošinātu noteiktu cenu līmeni valstī galvenajām precēm, mazinātu iespēju un vajadzību aizņemties vairāk, nekā pelnām, vismaz varētu to ierobežot daudz labāk, un pilnīgi nekādus zaudējumus neradītu ārējiem tirgiem, tātad, tiem nebūtu iemesla iebilst.
Tas viss tik tāpēc, ka nav savas vērtību izpratnes un no tās atkarīgās ekonomikas politikas. Bet, ja nav neatkarīgas un attīstību veicinošas ekonomikas, tad nav arī neatkarīgas valsts nedz politiski, nedz ekonomiski, nedz garīgi... Un piedāvātie risinājumi krīzes pārvarēšanai ir ļoti skaidra liecība, ka mūsu valstī nav pat niecības izpratnes par ekonomiku. Ar šo valdību mēs esam nolemti...
1 komentārs:
Pilniigi piekriitu!
Ierakstīt komentāru