Sektas vairojas kā sēnes pēc lietus

Sektanti norobežojas no "nepareizi domājošajiem"

Sektām, kas atšķēlušās no valdošās baznīcas, raksturīga neiecietība pret citādi domājošajiem un pretenzijas uz vienīgo, "augstāko" patiesību. Tās parasti rodas kā opozicionārs, jauns, "pareizāks" kādas jau esošas mācības vērtējums. Sektai raksturīga īpaša tikumiskā kodeksa un rituālu stingra ievērošana. Sektanti mēdz iztēloties sevi par izredzētajiem, kas bieži noved pie izolacionisma, norobežojoties no "nepareizi domājošajiem", pie fanātisma uzskatos. Lielākā daļa sektu balstās līdera harizmā, izredzētībā, no debesīm it kā saņemtā svētībā, neatzīst laicīgos institūtus un dažkārt sludina mantas kopību. Sektas rašanās sākuma posmā parasti uzsvērta visu tās locekļu vienlīdzība, brīvprātība, kas ar laiku var kļūt par apsēstību. Ja sekta izturējusi laika pārbaudi un skaitliski pieaugusi, tā var pārvērsties par denomināciju, konfesiju vai baznīcu.

Sektās mēdz apvienoties cilvēki, kurus vieno līdzīgi uzskati un dzīves veids. Šādi dēvēja jaunizveidotus reliģiskus grupējumus, kuru dalībnieki vērsās pret liberālām nosliecēm, aicinot atgriezties pie "īstenās ticības". Sektām, atšķirībā no baznīcām, bieži ir saspīlētas attiecības ar apkārtējo sabiedrību, no kuras sektanti cenšas norobežoties, izveidojot īpašu uzvedības kodeksu un rituālus.

Sociālistu, sociāldemokrātu, leiboristu un komunistu partiju vēsturiskās saknes bieži meklējamas utopiskās sektās, kas vēlāk turpinājušas dalīties. Piemēram, Indijā ir vismaz 10 reliģisku grupējumu, kas sevi dēvē par "komunistiskiem". Jo vairāk kāda politiskas ievirzes grupējuma nostādnes ir pretrunā ar reālo dzīvi, jo stingrāk tā dalībnieki turas pie dogmatiskiem priekšrakstiem, zaudējot iespēju ietekmēt īstenību.

Angļu sociologs Rojs Volliss uzskata, ka sektai raksturīgs "epistemoloģisks autoritārisms" un pretenzijas uz patiesības monopolu - atšķirībā no kulta, kam piemīt "epistemoloģisks individuālisms" un kura ietekme parasti nesniedzas tālāk par atsevišķu cilvēku. Islāmā ir ļoti daudz sektu, skolu, tradīciju un ticējumu. Indologs Aksels Maikls norāda, ka hinduismā vārds "sekta" neapzīmē atšķēlušos vai atstumtu sabiedrības daļu, bet drīzāk izveidojušos tradīciju, ko parasti iedibinājis tās pamatlicējs ar askētiskiem tikumiem.

Vārds "sekta" ieguvis nievājošu pieskaņu

Ārpus Romas katoļu baznīcas ir daudz grupu, ko mēdz dēvēt par katoliskām sektām, piemēram, Palmariešu katoļu baznīca, Filipīnu neatkarīgā baznīca, Brazīlijas katoliskā apustuliskā baznīca, Brīvā katoļu baznīca, Desmit Dieva baušļu atjaunošanas kustība u.tml. Eiropas valstīs, kur stipra pareizticīgo baznīcas ietekme - Bulgārijā, Krievijā, Ukrainā, Baltkrievijā, Serbijā, protestantu grupas bieži dēvē par sektām, nereti lietojot šo vārdu arī kultu apzīmēšanai. Virknē Eiropas valodu (franču, spāņu, portugāļu, vācu, poļu, holandiešu, rumāņu, ungāru) ar vārdu "sekta" dažreiz apzīmē sabiedrības tikumībai vai drošībai bīstamu reliģisku vai politisku grupējumu, ko angļu valodā parasti apzīmē ar vārdu "kults".

Reliģiju pētnieks Braiens Vilsons atzīmē, ka angļu valodā ar vārdu "kults" apzīmē reliģiski nošķirtu grupu, taču šā vārda vēsturiskajam pielietojumam ir izteikti nievājoša noskaņa. Par sektu mēdz uzskatīt kustību, kas balstās uz ķecerīgiem ticējumiem un bieži nododas rituāliem un darbībām, kas atšķiras no ortodoksālajām reliģiskajām procedūrām.

Vārda "sekta" izcelsme nav saistīta ar "secare" - griezt, sadalīt, bet gan ar "sequi" - sekot. Klasiskajā latīņu valodā "secta" apzīmēja viedokli, dzīves veidu, bet šaurākā nozīmē politisko partiju, kam zvērēta uzticība, vai filosofijas virzienu. Sākotnēji šim vārdam nebija negatīvas pieskaņas, bet Jaunās Derības vēstījumos tas nievājoši lietots kristiešu draudžu šķelšanās apzīmēšanai. Vēstulē galatiešiem ir runa par "strīdiem, šķelšanos, sektām", bet Svētais Pēteris savā otrajā vēstulē runā par "neīstajiem skolotājiem, kas saistīsies ar pazušanā vedošām sektām". Katoļu svētajos rakstos vārda "sekta" negatīvā nozīme ir saglabāta, taču agrīnajā kristietībā un viduslaikos šo vārdu lietoja retāk nekā "ķecerība" vai "shizma" (šķelšanās), kas bija skaidrāki. Tā kā ar ķecerību apzīmēja būtiskas kļūdas oficiālajā doktrīnā, bet sekta attiecās uz ārējiem sekotājiem, baznīca, kas vienmēr piešķīrusi milzīgu nozīmi doktrīnas nekļūdībai, lielāko uzmanību pievērsa doktrīnas izstrādei.

Protestantisma laikmetā kristietībai sašķeļoties daudzos novirzienos, ar piederību kādai sektai sāka apzīmēt ticīgos ar atšķirīgiem uzskatiem. Anglijā un Vācijā, kur pastāv oficiāla valsts baznīca, ar vārdu "sekta" mēdz apzīmēt citādi domājošos ticīgos. Paklausība varas iestādēm reliģijas lietās tādējādi kļūst par nepieciešamu priekšnoteikumu, lai ticīgo grupa iegūtu labskanīgu reliģisku nosaukumu. Zemēs, kur nav oficiāli atzīta kāda no reliģijām, nav iezīmēta atšķirība starp baznīcu un sektu.

Daļa reliģijas pētnieku uzskata, ka tieša Dieva vārdu sludināšana, likumīga dievkalpojumu rīkošana un vēsturiska saikne ar tautas dzīvi ir pietiekams pamatojums ticīgo grupas nosaukšanai par baznīcu. Ja šie noteikumi nav izpildīti, ticīgo kopa ir tikai sekta. Katoļticīgajiem nav grūtību atšķirt baznīcu no sektas, jo katolim jebkura kristiešu konfesija, kas izveidojusies neatkarīgi no viņa paša baznīcas un neatzīst tās augstāko autoritāti, ir sekta.

Visas pasaules kristieši, apvienojieties!

Ja baznīca būtu atzinusi visas sektas, kas radušās vēstures gaitā, tas būtu izrādījies nāvējoši jebkurai reliģiskai organizācijai ar stingriem uzskatiem. Kopš laika, kad jūdaisma un pagānisma elementi apdraudēja tās doktrīnas tīrību, līdz mūsdienu moderniskajām sektām, kristiešu baznīcas vēsture būtu bijusi tikai nemitīga piemērošanās jauniem un nereti pretrunīgiem uzskatiem. Tad būtu jāatzīst gan gnosticisms, maniheisms un arianisms, gan vēlāk radušies albigensianisms, husitisms un protestantisms, kas ir tikai dažas no milzīgā "ķecerīgo reliģiju" skaita, kas prasītu vienlīdzīgu atzīšanu. Līdzīga situācija veidotos ar atlūzām pēc sektu sašķelšanās. Mūsdienās, piemēram, ASV ir 168 kristiešu konfesijas.

Daudzi kristieši ilgojas pēc apvienošanās, taču nav vienotas izpratnes, uz kāda pamata tas varētu notikt. Daļa redz risinājumu nedogmatiskā kristietībā, atsakoties no iedalījuma konfesijās. Viņuprāt, strīdīgajos jautājumos nevajadzētu iedziļināties un tā likt pamatus apvienībai. Viņi iestājas par doktrinālo atšķirību atstumšanu otrajā plānā, mēģinot izveidot vienotu kristietību, galvenokārt balstītu uz morāles pamatiem. Taču šim plānam ir nopietns trūkums: tas mazina "pareizās" reliģiskās mācības un "īstenās" ticības svarīgumu, pārvēršot kristietību vienkāršā ētikas kodeksā. Atzīstot, ka doktrīnas principiem ir mazāka nozīme, atliek tikai viens solis līdz to daļējai vai absolūtai atmešanai un konfesiju likvidēšanai, tā vietā, lai atgrieztos pie vienotības, ko esot vēlējies Kristus. Virkne garīdznieku un reliģijas pētnieku uzskata, ka tas var novest pie kristietības sabrukuma.

Viņuprāt, kristietības sašķeltību var dziedēt, nevis atsakoties no "pareizās" mācības un "īstenās" ticības, bet gan sirsnīgi pieņemot kādreiz atmesto. Viņu ieskatā risinājums būtu visu citādi domājošo atgriešanās katoļu baznīcas klēpī.

"Patiesie" pareizticīgie gaida pastardienu

Krievijā Penzas apgabala Ņikoļskas ciemā grupa sektantu, kas vairākus mēnešus mitinājās alā, gaidot pasaules galu, nesen iznāca virszemē neizturamās līķu smakas un palu ūdeņu radīto problēmu dēļ. Pēdējie 9 cilvēki iznāca virszemē pēc tā, kad alā atrada 2 sieviešu līķus un bija reāli draudi saindēties ar toksiskajiem līķu izgarojumiem. Viena sieviete, kura ievērojusi stingru gavēni, mirusi nepietiekama uztura dēļ, bet otra - ar pagaidām nenoskaidrotu slimību.

Sektu "Krievijas patiesā pareizticīgo baznīca" pirms 2 gadiem nodibināja 43 gadus vecais Pjotrs Kuzņecovs, kurš ciematā izveidojis lūgšanu namu. Pret sektas līderi, kurš sevi dēvē par tēvu Pjotru, uzsākta kriminālizmeklēšana. Viņam diagnosticēta šizofrēnija un baumo, ka pēdējos mēnešus viņš naktīs gulējis zārkā. Pret Kuzņecovu ierosināta krimināllieta par cilvēktiesību pārkāpumu un viņam var piespriest 3 gadu cietumsodu.

2007. gada novembrī uz sektas baznīcas durvīm parādījās uzraksts "Mēs esam devuši klusēšanas zvērestu", un Kuzņecovs paziņoja, ka tuvojas apokalipse, kas pienākšot maijā. Drīz jau vairāki desmiti sektantu, tajā skaitā 4 bērni, pārcēlās uz alu, tomēr bez Kuzņecova, jo viņu bija aizturējusi milicija. Vēlāk viņu atbrīvoja, lai palīdzētu pārliecināt savus sekotājus atstāt alu. Sektanti mitinājās alā, kurā bija ierīkotas gan pazemes akas, gan virtuve, gan arī mūku celles. Šajās pazemes alās pirmsrevolūcijas laikos bijis klosteris. Sektanti vietējām varas iestādēm nosūtīja vēstuli, apgalvojot, ka dzīvo alā no brīvas gribas. "Sektanti uzskata, ka viss šajā pasaulē ir ļauns. Globalizācija ir ļauna. Viņi gaida Antikrista ierašanos", teica pareizticīgo priesteris tēvs Aleksejs, kurš vadīja lūgšanas netālu no sektas alas. Sektanti ir gatavi pieņemt tikai tādu pārtiku, kas nav apstrādāta ar modernajām tehnoloģijām.

Kad milicija mēģināja tuvoties sektas miteklim, no alas gaisā raidīja šāvienus, sektanti draudēja uzspridzināties, jo viņiem esot daudz sprāgstvielu, tostarp gāze un petroleja. Milicijas patruļa apsargāja alu, lai neviens nemēģinātu sektantus provocēt. Alā mītošie bija Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas pilsoņi. 5 Baltkrievijas pilsones, kuras iznāca no alas, nosūtītas atpakaļ uz Baltkrieviju, bet pārējie sektanti noslēgtībā turpināja gaidīt pasaules galu sektas līdera Pjotra Kuzņecova mājā Ņikoļskā. Pats Kuzņecovs 2008. gada aprīļa sākumā mēģināja izdarīt pašnāvību, sitot sev pa galvu ar malkas pagali, kā rezultātā ar smagām traumām ievietots slimnīcā. Pēc traumu sadziedēšanas viņš pārvests uz psihiatrisko ārstniecības iestādi...

Krievijā briesmas rada sātanistu sektas

Pēc desmitiem gadu ilga valsts īstenota ateisma padomju režīma laikā daudzi Krievijas un citu bijušo padomju republiku iedzīvotāji iesaistījušies sektās. Daudzi Krievijas pilsoņi atteikušies no jaunām pasēm un nodokļu maksātāju identifikācijas numuriem, jo uzskata, ka tajos ir sātaniskas skaitļu kombinācijas. Sektanti norēķinu kartes un svītrkodus uzskata par sātana darbu.

Sātanisti Krievijā rada lielākus draudus nekā islāma ekstrēmisti, un valstī strauji vairojas radikālo grupējumu skaits, brīdinājis Krievijas Iekšlietu ministrijas zinātniski pētnieciskā institūta galvenais zinātniskais līdzstrādnieks Igors Sundijevs: "Nevis islāmisti rada īpašas briesmas, bet gan sātanistu sektas un citas līdzīgas organizācijas". Visbiežāk sātanistu grupējumi darbojas Krievijas lielajās pilsētās un tiem nereti ir kontakti ar citām ekstrēmistu organizācijām. Krievijā katru gadu rodas vairāk nekā tūkstotis jaunu reliģisku organizāciju, no kurām 300-400 varas iestādes atzīst par ekstrēmistiski noskaņotām un aizliedz. Maskavas tiesa 2008. gada aprīlī piespriedusi 6 un 8 gadu cietumsodu divām jaunām sievietēm no grupas, kas sola "laimi caur ciešanām", par viņu līdzdalību organizācijas vardarbīgajās aktivitātēs. Tiesa atzinusi sievietes par vainīgām nelikumīgas bruņotas grupas organizēšanā, nelikumīgā 5 jauniešu ieslodzīšanā un regulārā spīdzināšanā.

Grupa "Poetizētā asociācija sabiedriskās laimes teorijas attīstībai" (PORTOS) solījusi bērniem no nabadzīgām ģimenēm labu izglītību. Taču bērniem likts 16 stundas dienā strādāt un viņi sisti par ikvienu pārkāpumu. "Es domāju, ka organizācija man palīdzēs iegūt augstāku izglītību", sacīja viens no cietušajiem. Izmeklēšanas laikā milicija PORTOS izmantotajā īpašumā atradusi vairāk nekā 10 gaisa pistoles un medību bises.

Savdabīgu papildinājumu Krievijas bijušā prezidenta un pašreizējā premjerministra Vladimira Putina personības kultam veikusi kāda reliģiska sekta Pievolgas apgabalā, kas prezidentu pasludinājusi par "apustuļa Pāvila reinkarnāciju". Tiesa, jaunā dogma izpelnījusies tradicionālās pareizticīgo baznīcas kritiku, lai gan Krievijas pareizticīgo baznīcas patriarhs Aleksijs II ir ļoti draudzīgās attiecībās ar Putinu.

Putina "kanonizācijas" idejas autori ir sekta "Krievijas augšāmcelšanās", kas darbojas Boļšaja Jeļņijas ciemā. "Sekta izmanto eksprezidentu, kuru tā dēvē par svētā Pāvila reinkarnāciju, lai piesaistītu vairāk dalībnieku un iegūtu naudu", skaidro vietējās pareizticīgo baznīcas diecēzes pārstāvis.

"Dievs Tēvs man ir darījis zināmu, ka jums [Putinam] piemīt tas, kas patlaban Krievijai ir vajadzīgs - godīgums, tēvzemes mīlestība un drosme", sektas vadītāja Svetlana Frolova apliecinājusi sektas "Krievijas augšāmcelšanās" Tīmekļa lapā.

Noraida prasību aizliegt "Jehovas lieciniekus"

Maskavas tiesa noraidījusi prokurora prasību aizliegt reliģisko organizāciju "Jehovas liecinieki". "Tā ir liela uzvara", paziņojusi sektas pārstāve, bet prokuratūra apsver, vai iesniegt apelāciju pēc tā, kad būs saņēmusi pilnu sprieduma tekstu. Prasību aizliegt šo sektu sākotnēji iesniedza sabiedriskā organizācija "Komiteja jaunatnes glābšanai no destruktīviem kultiem", kas apvieno cilvēkus, kuru tuvinieki kļuvuši par totalitāro sektu upuriem. 2 gadus ilga "Jehovas liecinieku" literatūras ekspertīze. Psiholoģijas, lingvistikas un reliģijas zinātnes eksperti piekrita apsūdzībai, jo sektas doktrīnā ir dokumenti, kas kurina starpreliģisko naidu, spiež pamest ģimeni, aicina atteikties no asins pārliešanas. Ir arī vērojama tendence izdarīt psiholoģisku spiedienu uz tekstu lasītāju.

Procesu Maskavas tiesā uzskatīja par pārbaudi tam, kā ievēro 1997. gada likumu par atļautajām reliģijām, ko savulaik asi kritizēja ASV, nosaucot to par reliģisko brīvību ierobežojušu. Saskaņā ar plaši apspriesto likumu par reliģijas un apziņas brīvību, jūdaisms, islāms, budisms un kristietība atzītas par ticību galvenajiem virzieniem, neskaitot pareizticību. Visas pārējās reliģijas Krievijā jāreģistrē vietējās un nacionālajās pārvaldēs. Likuma kritizētāji apgalvo, ka likums ir pārāk ierobežojošs un atļauj vajāt grupas, kas neatzīst Krievijas pareizticīgā baznīca, kas aktīvi aizstāvēja šī likuma pieņemšanu. Pareizticīgo patriarhs Aleksijs II ir apmierināts ar likumu par reliģijām, uzsverot, ka pēc 70 gadus ilgušās padomju varas, kad reliģija bija apspiesta, pareizticībai Krievijā nepieciešama aizsardzība, lai iedzīvotāji nepievērstos citām ticībām un sektām.

"Jehovas liecinieku" organizācija jau agrāk noliegusi apsūdzības, ka tā sašķeļ ģimenes, kūda uz nacionālajām nesaskaņām, ierobežo cilvēku tiesības un brīvības, iesaista sektā nepilngadīgos bez viņu vecāku atļaujas un apdraud dalībnieku dzīvības, aizliedzot asins pārliešanas. Sektu "Jehovas liecinieki" 1872. gadā ASV izveidoja amerikāņu uzņēmējs Čārlzs Rasels. Krievijā šī ticība ienāca 1887. gadā. Patlaban valstī darbojas 360 sektas kopienas. "Jehovas liecinieki" reģistrēta Krievijas Tieslietu ministrijā. Sekta savu nosaukumu ieguva atbilstoši ticības, ka Jehova esot "vienīgais patiesais Dievs". Savukārt paši sektanti pazīstami ar to, ka aizliedz savas reliģijas sekotājiem pārliet asinis, ko, kā viņi uzskata, aizliedz Jehovas likumi. Viņi arī izvairās no iesaistīšanās valsts aktivitātēs vai politiskās cīņās.

Nesen Polijas pilsētā Opolē pēc autoavārijas gāja bojā kāda 18 gadus veca meitene, kura piederēja Jehovas liecinieku sektai, jo gan viņa, gan viņas radinieki noliedza iespēju veikt asins pārliešanu, kas būtu pretrunā ar cietušās reliģisko pārliecību. Jehovas liecinieku piekoptā ticība nepieļauj asiņu sajaukšanos, tāpēc neņēma vērā pat ārstu aizrādījumus, ka jaunā sieviete mirs, ja viņai laikus nepārlies asinis. Tā arī notika. Polijā pastāvošā likumdošana nepieļauj asiņu pārliešanu bez pacienta labprātīgas piekrišanas.

Apsūdz poligāmistu mormoņu sektu

ASV likumsargi apsūdzējuši poligāmistu mormoņu sektu bērnu seksuālā izmantošanā un fiziskā iespaidošanā. Policija un bērnu aizsardzības dienests no poligāmiju atbalstošās mormoņu sektas mītnes Teksasā aizveduši 416 bērnus un 139 pieaugušas sievietes, izmeklējot aizdomas par bērnu seksuālu izmantošanu un sišanu. No sektas mītnes izņemto un valsts aizsardzībā nogādāto bērnu un sieviešu skaits varētu pieaugt, jo policija un bērnu aizsardzības dienests turpina pārmeklēt 688 hektāru lielo īpašumu, kas pieder "Fundamentālistu mūsdienu svēto Jēzus Kristus baznīcai", kas ir no mormoņiem atšķēlusies sekta.

Meitenes sektā audzinātas, lai tūlīt pēc pubertātes sasniegšanas viņas piekristu seksam, bet zēni skoloti, lai turpinātu sektas tradīcijas. Meitenes jau kopš 13 gadu vecuma reliģiskās ceremonijās salaulātas ar vīriešiem, kuriem bija vairākas sievas, un piespiestas stāties dzimumsakaros ar saviem ievērojami vecākajiem vīriem, lai radītu bērnus, teikts tiesas dokumentos. Par nepaklausību bērniem nav dots ēst un viņi ieslēgti skapjos, kā arī smagi sisti. Arī nepilngadīgi zēni, sasniedzot pubertāti, salaulāti ar nepilngadīgām meitenēm, liekot viņiem uzsākt dzimumdzīvi.

Izmeklēšana sektas mītnē uzsākta saistībā ar kādas 16 gadus vecas meitenes piespiedu laulībām ar 50 gadu vecu vīrieti. Meitene pa mobilo tālruni vairākas reizes zvanīja vietējam ģimeņu vardarbības novēršanas centram un čukstot stāstīja par piespiedu dzimumdzīvi, vardarbību un viņas ieslodzīšanu. Viņa stāstīja, ka 15 gadu vecumā piespiedu kārtā salaulāta ar 49 gadus vecu vīrieti, kļūstot par viņa septīto sievu. Šajā laulībā viņai piedzimis bērns, bet 8 mēnešus pēc pirmā bērna piedzimšanas viņa atkal bija grūtniecības stāvoklī. Viņas vīrs meiteni regulāri sitis, bet citas viņa sievas vardarbības laikā pieturējušas bērnu. Meitene vēlējusies aizbēgt, bet citi sektas locekļi viņai apgalvojuši, ka ārpus rančo dzīvojošie viņai darīs pāri, liks nogriezt matus, krāsoties un stāties seksuālās attiecībās ar daudziem vīriešiem.

Pēc meitenes izmisīgā zvana policija sāka plašu pārmeklēšanas operāciju sektas mītnē. Atbrīvoto bērnu un sieviešu vidū bija daudzas ļoti jaunas meitenes grūtniecības stāvoklī vai ar jaundzimušiem bērniem. Kopā ar bērniem valsts aizsardzībā uzņemtas 139 pilngadīgas sievietes, kuras paudušas vēlmi nekad neatgriezties sektas mītnē. Teksasas štata tiesa, apstiprinot sektas īpašumu pārmeklēšanas orderi, devusi rīkojumu izņemt no rančo pilnībā visus nepilngadīgos. Tiesnesis devis rīkojumu veikt DNS pārbaudes visiem bērniem, kuri izņemti no poligāmistu sektas un nogādāti valsts aprūpē. Sociālo dienestu darbinieki nav spējuši noteikt, tieši kuri pieaugošie ir kuru bērnu vecāki un kuri bērni ir savstarpēji radniecīgi. Arī daudzi bērni nespēja nosaukt savu īsto māti.

"Fundamentālistu mūsdienu svēto Jēzus Kristus baznīcas" sekta nošķīrās no mormoņu baznīcas 19. gadsimta beigās, kad baznīca atteicās no poligāmijas, lai reģistrēta kā oficiālu reliģiju. Galvenā mormoņu baznīca - Pēdējo dienu Svēto Jēzus Kristus Baznīca - tagad izslēdz no savām rindām cilvēkus, kas piekopj poligāmiju un izvairās no saistības ar fundamentālistu baznīcu. "Fundamentālistu mūsdienu svēto Jēzus Kristus baznīcas" sekotāji uzskata, ka vīrietim jāaprec vismaz 3 sievas, lai pēc nāves nonāktu paradīzē. Savukārt sievietes nonākšana paradīzē atkarīga no viņas paklausības vīram.

Sektai ir aptuveni 10 000 sekotāju, un tās vadītājs - 50 gadus vecais Vorens Džefs - atrodas cietumā par bērnu izvarošanu un par nepilngadīgu meiteņu apprecināšanu ar pieaugušiem vīriešiem. Viņam piespriests mūža ieslodzījums. Milzīgo rančo Eldorado Teksasas štatā Džefs, kurš pats sevi pasludinājis par pravieti, nopirka 2003. gadā un uzbūvēja tur ēku kompleksu saviem sekotājiem. Sektas locekļi izrādījās ne tikai ticīgi, bet arī visnotaļ darbīgi - piecos gados viņi pārveidoja smilšaino prēriju ziedošā dārzā un uzcēla dievnamu un dzīvojamās ēkas. Naudu sektai vēl pagājušā gadsimta 40-os gados bija ziedojis kāds uzņēmējs.

Vācija vēršas pret saientoloģijas baznīcu

Minhenes pilsētas varas iestādes slēgušas kādu bērnudārzu, jo atklājies, ka to vada saientoloģijas baznīca, ko daudzi reliģijas vēstures pētnieki dēvē par sektu. "Bērnu labklājība iestādē bija apdraudēta, jo izglītības process bija balstīts saientoloģijas principos", teikts pašvaldības paziņojumā.

2007. gadā saientoloģijas baznīca Vācijā kļuva par intensīvu debašu objektu, jo Holivudas zvaigzne Toms Krūzs, kurš ir viens no pasaulē pazīstamākajiem šīs sektas sekotājiem, bija uzaicināts tēlot vācu antinacistiskās pretestības kustības varoni Klausu fon Štaufenbergu, kurš 1944. gada 20. jūlijā piedalījās atentātā pret Ādolfu Hitleru. Daudzi vācieši uzskata, ka Krūzs savas reliģiskās pārliecības dēļ nav piemērots šai lomai. Vācu vēsturnieks Gvido Knops vienu no Krūza runām, kas sacīta saientologu saietā, pielīdzināja nacistu propagandas ministra Jozefa Gēbelsa aicinājumiem uz karu. Šis salīdzinājums aizraisīja asu saientoloģijas baznīcas reakciju. Saientoloģijas grupējuma pārstāve Berlīnē nodēvējusi šo reakciju par "reliģisku diskrimināciju".

Vācijas armijas pārstāvji aizliedza producentiem filmas "Valkyrie" uzņemšanai izmantot valsts militārās bāzes. Arī vairāki vācu politiķi izteikušies pret šo projektu. Tas, ka saientologs tēlo pulkvedi Klausu fon Štaufenbergu, kuru tagad Vācijā uzskata par nacionālo varoni, ir "pļauka visiem godīgajiem demokrātiem, visiem pretošanās kustības dalībniekiem un visiem saientoloģijas sektas upuriem", uzskata sociāldemokrātu politiķis Klauss Beneters.

Vācijā saientoloģijas baznīcu uzskata par sektu, kas finansiāli izmanto savus locekļus. Dažās Vācijas federālajās zemēs jau ilgāk nekā desmit gadus saientoloģijas baznīca atrodas policijas uzraudzībā, bet 2007. gada decembrī reģionālo valdību iekšlietu ministri vienojās izvērtēt iespējas to pilnībā aizliegt. Februārī viena no Vācijas tiesām noraidīja saientoloģijas baznīcas prasību pārtraukt tās policejisko uzraudzību. Tiesa atzina, ka ir nepārprotamas pazīmes, kas liecina par sektas "centieniem iedibināt tādu sociālo kārtību, kas ir pretrunā ar konstitūciju".

Arī Igaunijā aktivizējas bīstama sekta

Rannu ciemu Tartu apkaimē Igaunijā satriecis pašnāvību vilnis jauniešu vidū. Ciematiņā dzīvo aptuveni 500 cilvēki un kopš 2005. gada beigām brīvprātīgi no dzīves šķīrušies jau 4 jaunieši. "Sērijveida" pašnāvības Igaunijā ir ļoti reta parādība un šāds pašnāvību vilnis valstī iepriekš nav bijis. Pašnāvību sērija sākās 2005. gada oktobrī, kad pie savām mājām atrada pakārušos 18 gadus veco Ivaru. Pēc 5 mēnešiem dzīvi ar pašnāvību beidza 25 gadus vecais Marko. Vēl pēc gada - 17 gadus vecais Silvers, un visbeidzot - 2008. gada martā no dzīves šķīrās 15 gadus vecais Anti. Visi jaunieši bijuši savstarpēji pazīstami, taču, cik zināms, nav bijuši nekādas slepenas organizācijas, reliģiozas sektas vai narkokluba dalībnieki. Tostarp bez vēlmes brīvprātīgi aiziet no dzīves jauniešus nekas cits neesot vienojis.

Igauņu žurnālisti atklājuši, ka valstī aktivizējusies bīstama sekta, tā dēvētā "Radosteja", kas propagandē mūžīgās dzīves un sektas sekotāju izredzētības ideju. Pēc sektas dibinātājas Jevdokijas Marčenko teiktā, ar ritmisku lasīšanu esot iespējams vadīt notikumus un cilvēkus. Sapulces, par kuru apmeklēšanu jāmaksā, ilgst līdz 10 stundām vairākas naktis pēc kārtas. Psihologi atzīst: ja cilvēks vai cilvēku grupa ritmiski lasa daudzas stundas no vietas, viņiem iestājas kognitīvais šoks un uz viņiem sāk iedarboties suģestija. Tallinā kāda skolotāja šīs sektas mācību esot propagandējusi arī saviem skolēniem.

Īstais bizness - reliģija!

Reliģijas pētnieki un sociologi dažādas ievirzes sektu aktivizēšanos saista ar cilvēku pieaugošo fizisko un sociālo nedrošību un migrācijas paplašināšanos, kas vairo etniskās un reliģiskās nesaskaņas. Globalizācijas un ekonomisko problēmu izraisīto juku laikos sektas vairojas kā sēnes pēc lietus un to vadoņi pretendē uz sabiedrības līderu lomu. Arī Latvijā darbojas aptuveni 100 dažādu reliģisko sektu. Ja par sektu uzskatām nelielu ideoloģisku grupējumu, kas atdalījies no kāda galvenā grupējuma un apgalvo, ka tam pieder monopols uz patiesību un tikai tas izvedīšot cilvēkus no tumsas gaismā, tad šo vērtējumu var attiecināt arī uz jaunajiem politiskajiem spēkiem, kas cenšas noformēties par partijām un pulcina atbalstītājus pirms nākamajām vēlēšanām, izmantojot saientoloģijas tēva Rona Habarda recepti, proti - ja gribi taisīt īstu biznesu, jādibina reliģija. Jeb kāda partija...