Filmas ''Zeitgeist'' veidotāju idejas.

Mērķis. Līdzeklis ir izbeigšana.
Mēs apņemamies atjaunot sugas pamatvajadzību nodrošinājumu un vides apzināšanos, nodarbojoties ar pašreizējām izpratnēm par to, kādi un kas mēs patiesībā esam, piesaistot to, kā zinātne, daba un tehnoloģija (nevis reliģija, politika un nauda) var mums palīdzēt personīgajā izaugsmē – ne tikai kā atsevišķiem cilvēkiem, bet kā civilizācijai kopumā – gan strukturāli, gan garīgi. Šīs apzināšanās galvenās atklāsmes ir dabiskā likuma Tapšanas (Emergent) un Simbiotisko elementu atpazīšana un sapratne par to, kā sekojot šiem principiem kā mūsu personīgo un sociālo institūciju pamatakmenim, dzīve uz Zemes spēj un arī spēs izplaukt sistēmā, kas ilgstoši attīstīsies pozitīvā virzienā un kurā negatīvās sociālās sekas, tādas kā sociālā nevienlīdzība, kari, aizspriedumi, elitārisms un noziedzība, tiks pastāvīgi samazinātas un ideālā variantā beigās izzudīs no cilvēku uzvedības pavisam. Šo iespēju, protams, vairākumam cilvēku ir ļoti grūti pieņemt, jo mēs esam ieaudzināt nosacīti domāt, ka noziedzība, samaitātība un negodīgums ir ‘’pašsaprotamas’’ un ka vienmēr būs cilvēki, kas vēlēsies ļaunprātīgi izmantot, nodarīt pāri un pacelties pār citiem cilvēkiem. Reliģija ir lielākais šādas propagandas avots, jo domāšana ‘’mēs un viņi’’, ‘’labs un ļauns’’ kategorijās kalpo par pamatu šādiem aplamiem pieņēmumiem. Īstenībā mēs dzīvojam sabiedrībā, kas rada Deficītu. Šī deficīta sekas ir tādas, ka cilvēkiem jāuzvedas atbilstoši izdzīvošanas principiem, pat, ja tas nozīmē, ka viņiem vajag krāpt un zagt nolūkā iegūt vēlamo. Mūsu pētījumi ir parādījuši, ka Deficīts ir fundamentālākais iemesls anormālai cilvēku uzvedībai un arī citos veidos noved pie kompleksām neirozēm. Narkomānu, noziedznieku un ieslodzīto statistika parāda, ka šo cilvēku dzīves pieredzes daļa ir nabadzība un neveselīgi sociālie apstākļi. Cilvēki nav nedz labi, nedz ļauni…viņus ietekmē ātrās, vienmēr mainīgās dzīves pieredzes (-džu) kompozīcijas. Cilvēka ‘’kvalitāte’’ (ja vispār pastāv tāds jēdziens) ir tieši saistīta ar audzināšanu – un tādējādi uzskatu sistēmām, kurām viņi tikuši pakļauti. Šai vienkāršajai patiesībai lielā mērā nav tikusi pievērsta pienācīga uzmanība, un šodien cilvēki primitīvi uzskata, ka sacensība, skaudība un korupcija ir ‘’pieķēdēti’’ cilvēku uzvedības elementi, un tāpēc mums ir jābūt cietumiem, policijai un dažādām kontroles hierarhijām, lai sabiedrība varētu tikt galā ar šīm ‘’nosliecēm’’. Tas ir pilnībā neloģiski un aplami. Pamatdoma ir, ka nolūkā fundamentāli izmainīt lietas uz labo pusi, ir jāķeras pie pamatcēloņiem. Pašreizējā sabiedrības ‘’sodu’’ sistēma ir novecojusi, nehumāna un neproduktīva. Ja tiek noķerts sērijveida slepkava, vairums cilvēku uzlec kājās un kliedz pēc šī cilvēka nāves. Tas ir slimi. Patiesi vesela sabiedrība, kas saprot, kas mēs esam un kā tiek radītas mūsu vērtību sistēmas, ielūkotos indivīdā un izpētītu cēloņus viņa vai viņas vardarbīgajai rīcībai. Šī informācija tad tiktu nosūtīta pētniecības departamentam, kas spriež par to, kā izbeigt šādu apstākļu parādīšanos ar izglītības palīdzību. Ir pienācis laiks beigt lāpīšanu. Ir pienācis laiks uzsākt jaunu sociālu pieeju, kas atbilst mūsdienu zināšanām. Skumjā kārtā mūsdienās sabiedrība vēl joprojām balstās uz novecojušām, aizspriedumainām nostājām un risinājuma veidiem. Ir arī svarīgi atzīmēt, ka nepastāv utopijas vai beigas. Visas liecības norāda uz pastāvīgu pārmaiņu nepieciešamību visos līmeņos. Savukārt mūsu personīgās ikdienas darbības ir tās, kas veido un uztur pastāvošās sabiedriskās sistēmas. Tomēr paradoksālā kārtā arī mūsu vides ietekmes ir tās, ka veido mūsu izredzes un tādējādi mūsu pasaules skatījumu. Tādējādi patiesas pārmaiņas nāks ne tikai labojot jūsu personīgos uzskatus un lēmumus, bet arī vienādā mērā izmainot sabiedriskās struktūras, kas ietekmē šos uzskatus un lēmumus. Tradicionālie protesti un politiskās kustības maz ietekmē elites varas sistēmas. Mums ir jādodas aiz šiem ‘’iedibinātājiem dumpja veidiem’’ un jāliek lietā daudz spēcīgāks instruments. Mēs pārstāsim atbalstīt sistēmu, pastāvīgi atbalstot zināšanas, mieru, vienotību un līdzjūtību. Mēs nevaram ‘’cīnīties ar sistēmu’’. Naids, dusmas un ‘’kara’’ domāšana ir nederīgs līdzeklis pārmaiņām, jo tā ir tā paša instrumenta atbalstīšana, ko pirmām kārtām, lai uzturētu kontroli, izmanto samaitātās, nodibinātās varas sistēmas. ________________________________________
Kroplums un paralīze.
Kad mēs saprotam, ka visas sistēmas ir Topošas (Emergent) un pastāvīgi atrodas evolūcijas stāvoklī, un kad mēs saprotam īstenību, ka mēs visi visvienkāršākajā, bet dziļākajā veidā, Simbiotiski esam saistīti ar dabu un savā starpā, apjēdzot, ka mūsu personīgā integritāte ir tikai tik dziļa, cik dziļa ir pārējās sabiedrības integritāte, tad mēs saprotam, cik kropli un slimi ir mūsu sabiedriskie iedibinājumi un kādā veidā to pastāvēšana lielā mērā ir cēlonis sabiedrības sociālajai nestabilitātei. Piemēram, monetārā sistēma ilgu laiku, pateicoties tās apgalvojumiem radīt stimulu un progresu, tikusi uzskatīta par pozitīvu spēku sabiedrībā. Patiesībā monetārā sistēma ir kļuvusi par šķelšanas un totalitārās kontroles aparātu. Tā ir galējā ‘’skaldi un valdi’’ forma, jo tās pamatā ir pieņēmumi, ka (1) mums ir jācīnās vienam ar otru, lai izdzīvotu; (2) cilvēkiem jābūt kādai ‘’motivējošai’’ atlīdzībai, lai izdarītu jebko nozīmīgu. Kas attiecas uz numur 1 (mums jācīnās vienam ar otru, lai izdzīvotu), tad šī sistēmas ‘’sacensības’’ iezīme garantē sabiedrības pagrimumu visos līmeņos, jo pamats ir ‘’mēs pret viņiem’’. Daudzi iebilst, ka ‘’brīvā tirgus sistēma’’ ir laba...taču mūsdienās tā ir samaitāta sliktās politikas, lobēšanas, izpalīdzēšanas utt. dēļ. Viņi pieņem, ka, ja tiktu atļauts plaukt ‘’tīram’’ brīvajam tirgum, tad viss būtu kārtībā. Tas ir nepatiesi, jo tas, ko jūs mūsdienās redzat, IR Brīvais Tirgus darbībā ar visām tā atšķirīgajām privilēģijām un korupciju. Neviens likums nekad neapstādinās aizmugurēju tirgošanos, slepenas vienošanās, monopolus, darbaspēka ekspluatāciju, piesārņojumu, plānveida nolietošanos un tam līdzīgi...lūk, ko bez kļūdām rada uz konkurenci balstīta sistēma, jo tā ir balstīta uz priekšnosacījumu izmantot citus peļņas nolūkā. Punkts. Mums jāsāk pāriet no šiem nospiedošajiem ideāliem uz sistēmu, kas ir ‘’izveidota’’, lai atbalstītu cilvēkus...nevis spiestu viņus cīnīties, lai izdzīvotu. Kas attiecas uz numur 2 (cilvēkiem jābūt ‘’motivējošai’’ atlīdzībai, lai izdarītu jebko nozīmīgu), tad tā ir vienlīdz skumja un neparasti negatīva cilvēku kopumā perspektīva. Pieņemt, ka cilvēkam būtu ‘’jābūt strukturāli motivētam’’ un tādējādi ‘’piespiestam’’ kaut ko darīt, ir vienkārši absurdi. Atcerieties, kad jūs bijāt bērns un pat nezinājāt, kas ir nauda. Jūs spēlējāties, bijāt zinātkārs un darījāt daudz dažādu lietu...kāpēc? Jo jūs tā gribējāt. Tomēr, ejot laikam, kas tiek pavadīts mūsu sistēmā, šī dabiskā zinātkāre un pašmotivācija tiek cilvēkiem atņemta, jo, lai izdzīvotu, viņi ir spiesti pielāgoties specializētajai, sadalītajai, bez maz vai iepriekš noteiktajai darba sistēmai. Tas savukārt bieži vien izsauc dabisku dumpošanos cilvēkā, jo viņš ir spiests pakļauties nosacījumiem,, un tādēļ mēs esam izdomājuši ‘’brīvā laika’’ un ‘’darba’’ nošķīrumu. Slinkums, kura pastāvēšanu pieņem monetārās sistēmas atbalstītāji (kuri apgalvo, ka tas rada stimulu), tam neatbilst. Īstā sabiedrībā cilvēki sekotu savām dabiskajām nosliecēm un strādātu sabiedrības labā nevis tāpēc, ka viņiem par to ‘’maksā’’, bet gan tāpēc, ka viņiem piemīt lielāka tā fakta apzināšanās, ka ieguldījums sabiedrībā palīdz viņiem tikpat lielā mērā, cik visiem pārējiem. Tas ir augstākas apzināšanās stāvoklis, kuru mēs ceram darīt zināmu. Jūsu atlīdzība par ieguldījumu sabiedrībā ir sabiedrības labklājība...kas savukārt veicina jūsu labklājību. Tagad, raugoties uz lietām perspektīvā, ir svarīgi saprast, ka mūsu pasauli pašlaik nenoliedzami pārvalda maza dominējošu cilvēku grupa, kas atrodas augstās pozīcijās visietekmīgākajās sabiedrības nozarēs – uzņēmējdarbībā un banku nozarē. Valdības dibināšana iet tandēmā ar korporāciju un banku ietekmi un varu. Dzīvības asinis ir nauda, kas patiesībā ir ilūzija, kas ir maz saistīta ar sabiedrību un kalpo par manipulācijas un šķelšanas instrumentu tādā sabiedrības struktūrā, kas garantē elitārismu, noziedzību un sociālo noslāņošanos. Vienlaicīgi cilvēkiem tiek mācīts, ka būšana ‘’pareiziem’’ ir tas, kas piešķir viņiem vērtību kā cilvēcīgām būtnēm. Šis būšanas ‘’pareiziem’’ stāvoklis ir saistīts ar pašas sabiedrības dominējošajām vērtībām. Tādējādi tie, kuri pieņem un atbalsta sociālās sistēmas uzskatus, tiek uzskatīti par ‘’normāliem’’, kamēr tie, kas nepiekrīt, tiek uzskatīti par ‘’nenormāliem’’ vai pat ‘’kaitīgiem’’. Vai tā būtu vienīgās sociālās tradīcijas dogma vai pievienošanās kādai no pasaules lielajām reliģijām, pamats ir viens: Intelektuālais Materiālisms. Ja mēs apzināmies, ka zināšanas un līdz ar to mūsu institūcijas vienmēr attīstās, mēs redzam, ka jebkura pārliecību sistēma, kas apgalvo, ka ‘’zina’’ visu un nepieļauj nekādus iebildumus, ir izgāzusies. Reliģija ar savu pamatu ticībā ir šī sajukuma karaliene, jo tā apgalvo, ka tai pieder galīgas zināšanas par vissarežģītākajiem un neskaidrākajiem cilvēces pirmsākumiem, bet tas vienkārši ir neiespējami negaidīti tapušā (emergent) Visumā. Teiktais nozīmē, ka tikpat bīstami, cik Iedibinātās Varas Struktūras, ir cilvēki, kas pakļauti nosacītībai tik lielā mērā, ka pilnībā pieņem idejas, kuras viņiem šīs sistēmas stāda priekšā...tādējādi kļūstot par: ‘’Pašieceltiem Status Quo Sargiem’’. Tas attiecas uz ikvienu sistēmu, it īpaši uz politisku, finansiālu vai reliģisku. Tā kā cilvēka identitāte tiek saistīta ar Valsts, Reliģijas vai Biznesa (un tā tālāk) doktrīnu, cilvēkam mainīties nereti kļūst ļoti grūti, jo viņa vai viņas identitāte ir tikusi sakombinēta ar viņiem uzspiestajām ideoloģijām. Tādējādi viņi nostiprina institūcijas doktrīnu vienkārši, lai saglabātu savu personīgo integritāti tā, kā viņi to saskata. Mums ir jāizbeidz šis aplis, jo tas paralizē mūsu izaugsmi ne tikai kā indivīdiem, bet arī kā sabiedrībai. _______________________________________
Patiesība un pāreja.
Tiklīdz mēs saprotam, ka mūsu personīgās dzīves integritāte ir tieši saistīta ar Zemes integritāti, dzīvību un visiem pārējiem cilvēkiem, tad mūsu priekšā tiek nosprausts mūsu ceļš. Savukārt, kad mēs saprotam, ka mūsu dzīves progresu nosaka zinātne, tehnoloģija un tādējādi cilvēku radošums, mēs kļūstam spējīgi atpazīt, kādas ir mūsu patiesās vērtības sociālajai un personīgajai izaugsmei un progresam. Šie punkti nozīmē, ka mēs tad varam raudzīties uz Reliģiju, Politiku un uz Naudu/Sacensību balstītu Darba sistēmu kā sociālās darbības novecojušiem režīmiem, kuri būtu jārisina un jāatmet. Mūsu aicinājums ir panākt sociālu sistēmu, kas darbojas bez naudas vai politikas - līdz ar izglītības uzplaukumu. Nav pareizi, ka kāds cilvēks otram saka, kam viņam jātic, jo nevienam cilvēkam nav pilnīga sapratne par nevienu lietu. Tomēr, ja mēs pievēršam uzmanību dabiskajām dzīves norisēm, mēs redzam kā mēs varam izlīdzināties ar dabu un tādējādi mūsu ceļš top skaidrāks. . Piemēram, daudzi cilvēki raizējas par iedzīvotāju skaita pieaugumu uz planētas, tā piemēram izskanējuši daži ļoti, spokaini izteikumi no tādiem despotiskiem cilvēkiem kā Henrijs Kisindžers par to, ka nepieciešama kaut kāda ‘’samazināšana’’. Tas, protams, ir ļoti biedējoši. Tomēr īstais jautājums paliek: vai iedzīvotāju skaita pieaugums patiešām ir tik slikti? No zinātniskā redzesviedokļa atbilde ir, ka Zeme var uzturēt daudzkārt vairāk cilvēku, ja tas būtu nepieciešams, ja vien izmantotu augstās tehnoloģijas. 70 % planētas aizņem ūdens, un pilsētas jūrā (viens no daudzajiem Žaka Fresko projektiem) ir nākamais solis. Savukārt izglītošana dzīves darbību jomā apgaismos cilvēkus par viņu vairošanās interešu sazarojumu, un iedzīvotāju skaita pieaugums dabiski samazināsies, kad cilvēki sāks saprast, kā viņi ir saistīti ar planētu un tās ietilpību. Patiesībā vienīgā īstā ‘’valdība’’, kas var pastāvēt ir Zeme un tās resursi. No šejienes var izvērtēt visas iespējas. Tāpēc ir nepieciešama visu valstu intelektuāla apvienošanās, jo vissvarīgākā informācija, ko mēs kā suga varam iegūt, ir pilnīgs, sīki detalizēts tā novērtējums, kas mums ir uz šīs planētas. Gluži tāpat kā tiek izmeklēts akrs zemes ar tās resursiem, lai izdibinātu, ko var uz tā izaudzināt, tam pašam ir jānotiek planētas mērogā, lai optimizētu tos resursus, kurus mēs kā suga prātīgi esam spējīgi izmantot. Protams, daudzi, kas apdomās augstāk minētās idejas, bieži jautās: ‘’Kā gan, ņemot vērā pastāvošās, izkropļotās vērtību sistēmas, mēs to varam izdarīt? Kā gan mēs varam veikt šādu soli jeb pāreju?’’ Tas, protams, ir grūts jautājums. Atbilde ir: ar kaut ko ir jāsāk. Ir daudz lietu, ko var izdarīt viens cilvēks vai kopiena, kas sāks formēt šo vīziju. Vissvarīgākais solis ir izglītība. 2009. gada 15. martā (jeb Z-dienā, kā tā tika nodēvēta 2008. gadā) būs vispasaules rīcības diena, lai paplašinātu šī socioloģiskā virziena apzināšanos. Mūsu cerība ir noturēt reģionālās sanāksmes tik daudzās pilsētās, pavalstīs un valstīs, cik vien iespējams. Mēs, šeit no ‘’thezeitgeistmovement.com’’, darbosimies, lai nodrošinātu materiālus visās iespējamajās valodās, darot visu iespējamo, lai palīdzētu katrai apakšgrupai. Mēs nekad neprasīsim naudu. Mēs esam šeit, lai palīdzētu, jo mēs izprotam sen aizmirstu patiesību: jo vairāk dod, jo vairāk saņem. Paldies par jūsu palīdzību!